Ziņas & Raksti

Pastāv ticējums: Kad rudenī vilki gaudo, tad sācies veļu laiks (LFK 759,2911 Jelgava); tradicionāli par veļu laiku jeb dievainēm uzskata oktobri – zemliku mēnesi. Veļu laika sākumu parasti iezīmē Miķeļi, savukārt beigas – Mārtiņi. Šis ir bijis laiks, ka migla veļas kamolos pāri apartajiem laukiem un aizsaulē aizgājušo senču gari nāk ciemoties pie saviem dzīvajos esošajiem radiniekiem.

Jau 2021. gada 30. septembrī kinoteātros visā pasaulē pirmizrādi piedzīvos jaunā bondiādes filma „Nav laiks mirt” ar Danielu Kreigu, tas ir, aģentu 007, galvenajā lomā. Straumēšanas platforma „Viaplay”, godinot šo notikumu, piedāvā skatītājiem vienreizēju iespēju – noskatīties visu Džeimsa Bonda filmu kolekciju, kurā iekļautas pilnīgi visas bondiādes filmas. Džeimsa Bonda kolekciju no 1. oktobra var noskatīties tikai un vienīgi straumēšanas platformā „Viaplay”, kas ir lieliska iespēja ikvienam atsaukt atmiņā visas slavenā aģenta filmas.

Ir iestājies rudens, un jau pēc dažām nedēļām būs klāt arī viens no skaistākajiem brīžiem gadā – Zelta rudens un lapkritis. Kur gan vēl to vislabāk izbaudīt, ja ne dodoties dabā un izstaigājot kādu no daudzajām pastaigu takām? Lai arī koku lapas jau sākušas krāsoties, der atcerēties, ka viskrāšņākie skati būs vērojami pēc pirmajām salnām.

Kaltenes akmens kalvas ir aizsargājams dabas piemineklis Rojas novadā pie Kaltenes. Nostāstiem apvītais dabas brīnums pieminekļu sarakstā iekļauts jau 1962. gadā, jo ietver laukakmeņu sakopojumus un vaļņveida krāvumus, kas, kā uzskata ģeologi, radušies atkāpjoties Baltijas ledus ezeram. Kalvu apskatei ir izveidota labiekārtota dabas taka ar pastaigu laipām, informācijas stendiem un nelielu stāvlaukumu.

Piejūras brīvdabas muzejs Ventspilī sākotnēji 1954. gadā dibināts kā Jūras zvejniecības brīvdabas muzejs, apmeklētājiem savas durvis verot vien astoņus gadus vēlāk – 1962. gadā. Šobrīd muzeja teritorijā izvietotās etnogrāfiska rakstura ekspozīcijas un vairāk nekā 24 000 vienību plašais krājums liecina par gadsimtiem senām Kurzemes piekrastes iedzīvotāju – latviešu un lībiešu – zemnieku un zvejnieku tradīcijām un ikdienu.

Ik gadu muzeji visā pasaulē 18. maijā atzīmē Starptautisko Muzeju dienu. Tie ir muzeju profesionālie svētki, kad sabiedrība pastiprināti pievērš uzmanību muzeju organizētajām aktivitātēm un saņem iespēju iepazīt katra muzeja krājumos esošās bagātības, savukārt muzejiem tā ir iespēja sekmēt un veicināt sabiedrības intelektuālo, sociālo un garīgo izaugsmi.

Svētvietas ir vietas, kam ir ļoti augsta enerģētika un strāvojums; tās parasti ir apvītas ar kultiem, nostāstiem un teikām, tām ir sena vēsture, kā arī īpatnējs un daudziem neizprotams pievilkšanas spēks. Līdz mūsdienām ir saglabājušās ziņas par senajās svētvietās reiz piekoptajiem dažādajiem rituāliem, ko veikuši mūsu senči.

Klāt jau maijs, un, lai gan laiks šogad nav tik silts, kā ierasts, daba ir pamodusies un zaļo, puķes ir sākušas ziedēt, koku lapas pilnā sparā plaukst, ir dzirdamas putnu dziesmas, un tā vien prasās tuvojošās brīvdienas pavadīt pie dabas. Raksta turpinājumā pieci brīvdienu galamērķi – pastaigu un apskates vietas visā Latvijā, kur baudīt pavasari!

Sabiles Vīna kalns ir Sabiles simbols: ne velti šīs pilsētas ģerbonī ir attēlots vīnogu ķekars. Vīna kalns – pusotru hektārus liels vīnogulāju stādījums Abavas senlejas nogāzē, dienvidu pusē – ir unikāls ar to, ka savulaik ticis ierakstīts Pasaules Ginesa Rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīna dārzs pasaulē, kur brīvā dabā tiek audzētas vīnogas. Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas un Abavas līmeņa. Par godu Sabiles Vīna kalnam katru gadu jūlija nogalē tiek rīkoti Vīna svētki.

Olu jau kopš seniem cilvēki saista ar sauli, auglību un jaunas dzīvības sākumu, jo no tās rodas jauna dzīvība; tāpat tā ir noslēpumu, burvestību un pat Visuma simbols. Pirms olu sāka saistīt ar kristīgajām Lieldienām, to izmantoja un godināja daudzos ar pavasara atnākšanu saistītos rituālos. Viena no Lieldienu populārākajām tradīcijām ir olu krāsošana un vārīšana.