Ziņas & Raksti

Kuldīgas novada Domes sēdē deputāti lēma 2016./2017.mācību gadā veidot papildus piecgadīgo un sešgadīgo bērnu grupas arī Kuldīgas novada vispārizglītojošajās skolās, lai nodrošinātu obligāto pirmsskolas izglītības programmas apguvi visiem bērniem.

Pedagogu atalgojuma jaunā modeļa tālāka virzība vairs nav ierēdniecības jautājums, bet gan politiska izšķiršanās, ceturtdienas rītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja izglītības ministre Mārīte Seile.

Kuldīgas novadā ar novada Domes 2015.gada 29.decembra lēmumu apstiprināta jauna kārtība, kas nosaka minimālo un maksimālo izglītojamo skaitu Kuldīgas novada pašvaldības vispārējās pamatizglītības iestāžu klasēs, pirmsskolas izglītības grupās un pedagoģiskās korekcijas programmās, kā arī nepieciešamo izglītojamo skaitu paralēlklašu veidošanai gan vispārējās pamatizglītības, gan vispārējās vidējās izglītības iestādēs.

2015.gada izskaņā V.Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzijas informātikas skolotāja Laila Zudāne un angļu valodas skolotāja Aira Bērzkalne organizēja meistarklasi ''IT rīku izmantošana mācību procesā''.

Jaunā pedagogu darba samaksas modeļa virzībai nepieciešams politisks lēmums, aģentūrai LETA sacīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

4.janvārī sākas pirmklasnieku uzņemšana Kuldīgas novada vispārizglītojošajās skolās 2016./2017.mācību gadam, vecāki aicināti laikus iepazīties ar pieejamām vietām izglītības iestādēs.

Vērtējot būtiskākās priekšrocības, ko sniedz studijas tālmācībā, kurzemnieki biežāk nekā citu reģionu iedzīvotāji min iespēju studēt, atrodoties jebkurā pasaules vietā (60%). Savukārt zemgaliešiem ir svarīga izglītības brīva pieejamība visiem neatkarīgi no vecuma, izglītības, nodarbošanās vai dzīvesvietas (79%), bet vidzemnieki (30%) un latgalieši (28%) minējuši iespēju studēt, ietaupot laiku un finanses, – tā liecina Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) un Liepājas Universitātes (LiepU) decembrī veiktais pētījums.

Skolu direktori nesteidz pildīt savu pienākumu nosūtīt krimināli sodītos pedagogus izvērtēšanai, satraukta biedrības "Vecāki par izglītību" valdes locekle Silvija Titova-Meija.

Lielākā daļa ārvalstīs dzīvojošo un studējošo Latvijas emigrantu apgūst bakalaura līmeņa studijas, liecina grāmatas "Latvijas emigrantu kopienas. Cerību diaspora" veiktās aptaujas rezultāti.

Šogad par pedagogiem ļauts strādāt 58 iepriekš sodītām personām, aģentūra LETA uzzināja Izglītības kvalitātes valsts dienestā.