Premjers atbalsta mazāku reģionālo slimnīcu kooperēšanos
Uz jautājumu, kāds ir viņa skatījums jautājumā par Alūksnes un Balvu slimnīcām, Kučinskis atbildēja, ka viņš šo jautājumu vēl neesot pārrunājis ar veselības ministri Andu Čakšu, bet viņam jau tagad ir skaidrs, ka jāatbalsta vienota un spēcīga slimnīcu tīkla izveide.
"Domāju, ka mazajām slimnīcām ir pienācis laiks augstākajai kooperācijai, labākais modelis būtu abu slimnīcu apvienības izveidošana, vienojoties, kādu speciālistu pakalpojumus katra slimnīca piedāvās. Cilvēks būs tas, kurš noteiks plūsmas pieaugumu vai samazinājumu, jo visi grib saņemt labu un kvalitatīvu pakalpojumu," sacīja premjers.
Jau ziņots, ka pēc Veselības ministrijas (VM) virzītām strukturālām reformām Alūksnes slimnīcu no diennakts neatliekamās palīdzības daudzprofilu slimnīcas plānots pārprofilēt par ambulatoro dienas centru ar 12 stundu darba laiku.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pauda slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa, tas apgrūtināšot savlaicīgu pieejamību akūtu saslimšanu un traumu gadījumā, jo tuvākās slimnīcas, kas nodrošinās akūtu stacionāro un ambulatoro 24 stundu neatliekamo palīdzību īpaši traumatoloģijas un ķirurģijas profilos, būs Valmierā 120 kilometru attālumā, Madonā - 110 un Rēzeknē 150 kilometru attālumā.
Kauliņa arī minēja, ka SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība", kas nodrošina arī neatliekamo palīdzību Balvos, jau no 2013.gada nesniedz neatliekamo traumatoloģisko palīdzību un ir privātā slimnīca ar 57,66% privātā kapitāla. Pēc viņas sacītā, pacienti no Gulbenes un Balvu novadiem ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) transportu tiek nogādāti uz Alūksni un tie ir apmēram 25% no ambulatorajiem un stacionārajiem pacientiem, kas ārstējušies Alūksnes slimnīcā gada laikā.
Kauliņa piebilst, ka "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības" viena 30% kapitāldaļu īpašniece ir VM padomniece Alīda Vāne, un izsakās, ka, iespējams, viņai bijusi teikšana plānotās Alūksnes slimnīcas pārprofilēšanas īstenošanā.
Tāpat Kauliņa spriež, ka, iespējams, pārprofilēšana saistīta ar Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanu, "jo pārsvarā nauda tiks novirzīta uz universitātes, reģionālajām un neatliekamās palīdzības slimnīcām".
Savukārt Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka atklāja, ka novada pašvaldībai par šādiem plāniem zināms tikai tik, cik izskanējis medijos.
"Protams, pašvaldība nepiekrīt šādām izmaiņām un gaida veselības ministres Andas Čakšas izskaidrojumu," bilda pašvaldības speciāliste.
Jau vēstīts, ka, tiecoties izveidot efektīvu slimnīcu tīklu, tās nākotnē plānots iedalīt četros līmeņos, iepriekš intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" norādījusi veselības ministre.
Ministre skaidro, ka šobrīd visā valstī ir neatliekamās palīdzības nodaļas, bet bieži vien tajās nonāk pacienti, kuriem nav nepieciešama neatliekamā palīdzība, piemēram, gados veci cilvēki ar hroniskām slimībām. Līdz ar to ir skaidri jānodala, kas ir neatliekamā palīdzība, kur sniedz palīdzību hroniskiem pacientiem un tamlīdzīgi, un atbilstoši tam jāmaina infrastruktūra.
Tāpat, piemēram, ja dzemdību nodaļā ir mazāk par piecām dzemdībām, tā nevar uzturēt ne kvalifikāciju, ne nodrošināt pilnvērtīgu tehnoloģisko risinājumu, lai tas būtu arī efektīvi no naudas viedokļa, uzsver Čakša. "Latvija nav tik liela, lai nevarētu aizvest dzemdētāju uz noteiktu vietu," pārliecināta ministre.
Vaicāta, vai tas nozīmētu kādu nodaļu un slimnīcu slēgšanu, ministre uzsver, ka kādas nodaļas tiks slēgtas, bet slimnīcas nevis slēgtas, bet tajās samazināta pakalpojumu intensitāte, līmenis, mainīta kvalifikācija, iedalot slimnīcas četros līmeņos.
Uz sarakstu
