Pētījumā ieteikts Kuldīgā attīstīt vienu ģimnāziju vai vidusskolu
Ieteikums atstāt Kuldīgā vienu vidusskolu tiek pamatots ar nelabvēlīgām demogrāfiskajām tendencēm - pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kopš 2000.gada iedzīvotāju skaits pilsētā samazinājies par nepilniem trim tūkstošiem jeb 21,4%.
Pētnieki aplēsuši, ka Kuldīga var potenciāli rēķināties ar 293 vidusskolēniem, ieskaitot iespējamos jaunpienācējus no Alsungas un Skrundas, kur vidusskolas ieteikts reorganizēt par pamatskolām.
Lai arī Alsungas vidusskolai ir lauku skolām salīdzinoši augsts obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indekss - 56,4%, tomēr straujās depopulācijas un nepietiekamā vidusskolēnu skaita dēļ tas var nebūt pietiekams arguments, lai turpinātu uzturēt Alsungas vidusskolu, iesakot reorganizēt to par pamatskolu. Attīstības scenārijā tiek pieņemts, ka vidusskolēni mācības varētu turpināt 29 kilometrus attālajā Kuldīgā. Šī ierosinājuma pamatotību apstiprina arī tas, ka šajā mācību gadā Alsungas vidusskolā nav atvērta 10.klase.
Šo pašu iemeslu dēļ arī Skrundas vidusskolas salīdzinoši augstais OCE indekss - 55,9% - var nebūt pietiekams arguments, lai skolā saglabātu vidusskolas klases, iesakot reorganizēt to par pamatskolu. Lielākā daļa vidusskolēnu mācības varētu turpināt 31 kilometru attālumā esošajās Saldus vai Druvas vidusskolās, bet daži skolēni mācības varētu turpināt arī 28 kilometrus attālajā Aizputes vidusskolā, kas ir nedaudz tuvāk, taču attīstības tendenču dēļ - ar mazāku vilkmi, teikts pētījumā. Pāris skolēnu no Raņķu pagasta mācības varētu izvēlēties turpināt 27 kilometrus attālajā Kuldīgā, kas viņiem ir vistuvāk.
Uz sarakstu
