Banner 980x90

Ko apskatīt Šlokenbekas muižā un Latvijas Ceļu muzejā?

Jevgenijs Slihto/flickr.com
Jevgenijs Slihto/flickr.com

Engures novada Smārdes pagasta Milzkalnes ciematā, tieši blakus gleznainajai Slocenes upītei atrodas Šlokenbekas muižas ansamblis, kas ir viens no retajiem nocietinātas viduslaiku muižas paraugiem Baltijā, turklāt vienīgais Latvijā, kas saglabājies līdz pat mūsdienām. Šobrīd muižas kompleksā darbojas aģentūra “Šlokenbekas muiža”.

Vēsture

Pirmo reizi rakstos Livonijas ordeņa Šlokenbekas pils minēta 1544. gadā kā militārais nocietinājums, ko, iespējams, cēlis ordeņa fogts Verners fon Butlars pēc 1484. gada Rīgas karaspēka uzbrukuma ordeņa Tukuma pilij Livonijas pilsoņu karu laikā. Šlokenbekas muiža tika veidota kā slēgts komplekss, ēkas savā starpā savienoja aizsargmūris, savukārt ieeja pagalmā veda caur nocietinātiem vārtiem.

1537. gadā ordeņa mestrs Hermans fon Brigenejs Dītriham Butlaram atņēma lēņa tiesības un 1544. gadā lēņus piešķīra Dītriham Šenkingam, to skaitā arī Šlokenbekas muižu. Zviedru-poļu kara laikā 1605. un 1622. gadā zviedru karaspēks Šlokenbekas pili izlaupīja un tā zaudēja savas militārā atbalsta punkta funkcijas. Vēlākajos gados muižas pils tika pārbūvēta saimnieciskām vajadzībām, bet ziemeļu un dienvidu sienās iebūvēja vārtu torņus.

Turpmākajos gados Šlokenbekas muiža piederēja gan Brigenu, gan Grothusu dzimtām, un 18. gadsimta vidū abiem vārtu torņiem tika izbūvēti mansarda jumti. Pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai muiža nokļuva Mēdemu un Bulmeringu dzimtu īpašumā; šajā laikā (1841.-1845. gads) pie dienvidu sienas tika uzcelta kungu māja. No 1848. līdz 1920. gada zemes reformai muižā saimniekoja fon der Rekes dzimta. I pasaules kara laikā muižā ievācās vācu armijas daļa, ierīkojot tajā lazareti.

Pēc Latvijas agrārās reformas 1920. gadā muiža nokļuva valsts īpašumā un tika piešķirta Tukuma virsmežniecībai, savukārt pēc II Pasaules kara namā tika ierīkota ceļa mašīnu stacija. 1977. gadā pēc arhitekta E. Kalniņa projekta tika uzsāktu muižas atjaunošanas darbi.

2006. gadā tika veikti nopietni atjaunošanas darbi un muiža atguva savu sākotnējo krāšņumu; tika veikta Ziemeļu korpusa un Saimes nama rekonstrukcija, pārveidojot to par Smārdes pagasta Tautas namu. Šobrīd muižā atrodas arī Latvijas Ceļu muzejs, kas ir Satiksmes ministrijas pakļautībā, un Milzkalnes ciema bibliotēka.

Latvijas Ceļu muzejs

  Groundhopping Merseburg/flickr.comGroundhopping Merseburg/flickr.com

Latvijas Ceļu muzeja ekspozīcija ir izvietota muižas bijušās dzīvojamās ēkas desmit zālēs un verandā, kā arī Kalna un Lejas ratnīcās, kas aptver visas ar ceļu un tiltu nozari saistītās tēmas: par to, kā daudzu gadsimtu laikā mainījusies izpratne par to, kas ir ceļš; kādi bijuši pirmie baļķu un akmens ceļi, kā arī pirmie ceļu projekti. Interesenti varēs arī apskatīt zirgu iejūgu un ratu kolekciju, arī zirgu vilkmes ierīces ceļu darbiem, dažādus materiālus par zirgkopību un zirga izmantošanu tautsaimniecībā, sportā, mākslā, tautas dziesmās un ticējumos, kā arī izpētīt citus unikālus un interesantus ekspozīcijas priekšmetus.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)