Kariņš: Sistēmas uzlabošana ir vienīgā šīs valdības jēga
Ieejot pedagogu pūlī, Kariņš norādīja, ka problēma, ar ko jāsaskaras izglītības sistēmā, ir neefektīva līdzekļu izlietošana.
"Grūtība, kā es viņu saredzu - naudu mēs izdodam valstī. Šogad 799 miljoni eiro, kas ir krietni vairāk kā par visu aizsardzību, tankiem, šaujamajiem, karavīriem utt. Mums ir ceturtais vislielākais ieguldījums Eiropā, bet efektivitātes nav, jo jums alga nav tāda, kādai tai būtu jābūt," sacīja premjers.
Tas risināms, sakārtojot sistēmu, teica Kariņš. "Jāatrod, kur tās naudas aiziet ne tā, lai jums arī varētu algas pacelt. Tas ir mans uzstādījums kā valdības vadītājam," skaidroja Kariņš.
Ministru prezidents norādīja, ka izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) sarunās esot iezīmējusi to, kā būtu jāizskatās sistēmai - būtu jāatšķir sākumskola no augstākajiem posmiem, kā arī jānodrošina bērniem laba izglītība, bet pedagogiem - saprātīgs darbs.
"Mums ir tas trakums, ka vietām Latvijā ir ļoti tukšas klases, bet vietām - pārpilnas. Mēs ļoti labi tiekam galā ar tiem gaišajiem, motivētajiem, bet ko par visiem pārējiem? Rīgā risinājums bija tāds, ka lūdza vienkārši atstāt skolu. Bet ko tad? Un, ja jūs esat skolotājs, kas strādā ar grūtajiem bērniem, tad tas ir, manuprāt, krietni grūtāk, nekā strādāt motivēto," teica Kariņš, uzsverot, ka viņš nav pārliecināts, ka viņam pašam būtu pietiekami daudz pacietības strādāt par skolotāju.
Kariņš solīja panākt to, ka tiks uzlabota sistēma. "Tā ir vienīgā jēga no šīs valdības. Ja mēs nevaram sakārtot sistēmu, tad ko gan vispār es te daru," retoriski vaicāja premjers.
Kā ziņots, šorīt pie Saeimas Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) organizētā protesta akcijā piketē aptuveni 2000 pedagogu, pieprasot iepriekš apstiprinātā darba samaksas pieauguma grafika izpildi.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga skaidroja, ka valdības nostāja, nepildot iepriekš apstiprināto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, spiež skolotājus doties ielās.
Valdības un Saeimas pārstāvji šodien plkst.9 Saeimā tiekas ar LIZDA, lai pārrunātu iespējamos finanšu avotus pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izpildei vēl šogad. Saruna starp minētajiem partneriem būs kā turpinājums otrdien notikušajai valdības pārstāvju un arodbiedrības tikšanās reizei, kurā LIZDA neguva pārliecību par to, ka politiķiem ir skaidrs redzējums par to, kur ņemt grafika izpildei nepieciešamo naudu.
Ministru kabinets, izskatot 2019.gada budžetu, neatbalstīja LIZDA priekšlikumu paredzēt papildu līdzekļus pedagogu algām. Vanaga aicināja valdību paredzēt līdzekļus pedagogu darba samaksas palielināšanai un pārtraukt retoriku, ka izglītībā netiek veiktas reformas, kas tiek piesauktas kā iemels pedagogu darba samaksas pieauguma nenodrošināšanai. Vanaga norādīja uz kopumā 15 veiktām vai procesā esošām reformām.
Šuplinska tomēr norādīja, ka reformas izglītībā netiek veiktas. Turklāt ministre aicināja vērtēt, vai situācija ar pedagogu darba samaksu tiešām ir tik kritiska, norādot uz statistiku, kad skolās, kur pedagogu ir vairāk nekā skolēnu, vidēji tiek maksāti 710 eiro vai pat vairāk.
Tajā pašā laikā Šuplinska atzina, ka joprojām tiek meklēti risinājumi, lai izglītības reformu īstenošanas gadījumā varētu rast finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai. Kā piemēru ministre minēja Izglītības un zinātnes ministrijas īpašumu lietderības pārskatīšanu.
Dienu pirms protesta akcijas Kariņš atkārtoti aicināja arodbiedrību uz sarunām par iespējamu vienošanos 2019.gada budžeta projektā paredzēt iespēju ievērot algu paaugstināšanas grafiku, taču tas būtu darāms, ievērojot vairākus nosacījumus, tostarp reformu izpildi.
Minētā saruna nevainagojās ar rezultātu, valdības pārstāvjiem nespējot pārliecināt arodbiedrību par iespējamajiem finansējuma avotiem grafika izpildei.
Šuplinska, komentējot sarunu gaitu, sacīja: "Finanšu avota šobrīd nav."
Uz sarakstu
