Brīvības piemineklis – valstiskuma, vienotības, neatkarības un brīvības simbols
Brīvības piemineklis ir valsts nozīmes piemineklis, kas simbolizē latviešu tautas vienotību, Latvijas valstiskumu, neatkarību un brīvību, un kas atrodas Rīgā, Brīvības laukumā. Brīvības pieminekļa autori ir tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Ernests Štālbergs, mākslas metālkalēji un akmeņkaļi, un citi. Tā pamatakmens tika ielikts 1931. gada 18. novembrī, savukārt svinīgā atklāšana notika četrus gadus vēlāk – 1935. gada 18. novembrī.
Vēsture
Ideja par Uzvaras vai Latvijas neatkarības karā kritušo kareivju pieminekļa celšanu radās jau 1921. gadā. Latvijas Ministru kabinets toreizējā Latvijas premjerministra Zigfrīda Annas Meierovica vadībā 1922. gadā ierosināja izstrādāt noteikumus konkursam par “piemiņas staba” izveidi Rīgā. Tika izsludināti četri konkursi (1922.,1923./1924.,1925., 1929./1930. gadā), pēc kuriem tika izvēlēts tēlnieka Kārļa Zāles izstrādātais projekts “Mirdzi kā zvaigzne!”.
Rīgas Brīvības pieminekļa tagadējais nosaukums pirmo reizi minēts 1923. gadā izsludinātā otrā konkursa noteikumos. Celtniecībai tika izvēlēta vieta, kur agrāk atradās viens no galvenajiem Rīgas pilsētas pieminekļiem – Pētera I bronzas statuja. Pieminekļa pamatakmens tika ielikts 1931. gada 18. novembrī, Latvijas proklamēšanas gadadienas pasākumā, un uzsākās celtniecības darbi.
Iesākumā celtniecībai plānotie 300 000 latu no valsts budžeta nebija pietiekama summa, lai varētu īstenot K. Zāles projektu. Valsts prezidents Gustavs Zemgals bija spiests atzīt, ka jālūdz tautas atbalsts. Atsaucība šo četru gadu gaitā bija milzīga: Brīvības pieminekļa celtniecība tika finansēta no privātpersonu saziedotiem līdzekļiem, turklāt pavisam tika saziedoti aptuveni trīs miljoni latu. Pieminekļa celtniecībai izlietoja vairāk nekā divus miljonus latu, savukārt atlikumu nodeva Brāļu kapu memoriāla veidošanai.
Pieminekli 1935. gada 18. novembrī, 17. Latvijas valsts pasludināšanas gadadienā atklāja toreizējais Valsts prezidents Alberts Kviesis. Pilnībā Brīvības pieminekļa celtniecību pabeidza 1938. gada 17. novembrī, noslēdzot iekšdarbus.
Brīvības pieminekļa simbolika
Pati nozīmīgākā no skulptūrām pieminekļa ansamblī ir Brīvības tēls jeb Milda, Dzimtenes un brīvības simbols. Mildas rokās esošās trīs zvaigznes simbolizē Latvijas vēsturiskos novadus – Vidzemi, Latgali un Kurzemi. Četras centrālās skulptūru grupas reprezentē Latvijas spēku (Latvija, Važu rāvēji, Vaidelotis, Lāčplēsis). Četras stūru skulptūru grupas reprezentē valsts vienotību (Tēvzemes sargi, Darbs, Gara darbinieki, Ģimene).
Divi ciļņi priekšpusē abās malās ataino 1905. gadu, kā arī cīņu pret bermontiešiem uz Dzelzs tilta. Divi ciļņi lokveida kāpņu aizmugurē simbolizē Dziesmu svētku gājienu, kā arī Karavīru gājienu. Brīvības pieminekļa centrālajā daļā zem skulptūru grupas Latvija iekalti Kārļa Skalbes veltījuma vārdi TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI.
Goda sardze
Goda sardze pie Brīvības pieminekļa atrodas kopš tā atklāšanas 1935. gada 18. novembrī līdz pat 1940. gada jūlijam, kad pēc PSRS izvērstās okupācijas un Sarkanās armijas ienākšanas Rīgā to noņēma. 1992. gada 11. novembrī goda sardze tika atjaunota, un mūsdienās to veic Nacionālo Bruņoto spēku Štāba bataljona Goda sardzes rota. Godasardzi pie Brīvības pieminekļa norīko katru dienu no plkst. 10.00 līdz plkst. 16.00, tās maiņai notiekot ik pēc stundas.
Uz sarakstu
