Banner 980x90

Arodbiedrības gatavas streikot, ja valdība neieklausīsies to viedoklī, plānojot budžetu

Arodbiedrības ir gatavas streikot, ja valdība, plānojot nākamā gada valsts budžetu, neieklausīsies to viedoklī, piektdien, 14.augustā, LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.

Viņš sacīja, ka sarunās par nākamā gada budžetu arodbiedrības nav gatavas atkāpties no vairākām prasībām.

Pirmkārt, sociālie partneri uzstās uz darba algas paaugstināšanu valsts sektorā strādājošajiem - pedagogiem, mediķiem, kultūras darbiniekiem, policistiem, ugunsdzēsējiem un citiem. Otrkārt, LBAS prasīs, lai tiek izpildīta likumā jau paredzētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana par vienu procentpunktu, bet treškārt tā neatkāpsies no prasības paaugstināt ar nodokli neapliekamo minimumu, taču ne uz vienas darbinieku daļas rēķina.

Savukārt valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai obligāti ir jāsasniedz vismaz 380 eiro, uzskata LBAS priekšsēdētāja vietnieks. "Mēs esam it kā piesardzīgi šajā paaugstinājumā, jo tomēr ir jābūt palielinājumam arī [skaitliski] tuvākajām algām kvalificētākiem darbiniekiem. Mēs nevaram nepārtraukti celt minimālo algu, bet pārējās algas, kas nedaudz pārsniedz minimālo, iesaldēt," skaidroja Baldzēns.

Jautāts, ar ko sociālie partneri draud, ja minētās prasības netiks apmierinātas, Baldzēns atzina, ka nepieciešamības gadījumā LBAS ir gatava streikot, tomēr viņš uzsvēra, ka streiks nav pašmērķis.

Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm sāka diskutēt par jautājumiem, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu. Nākamā gada valsts budžetu plānots veidot, balstoties uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 3% apmērā.

Finanšu ministrijas (FM) apkopotie dati rāda, ka jaunām politikas iniciatīvām nākamgad iestādes prasījušas līdzekļus 580,72 miljonu eiro apmērā, 2017.gadā pieprasīti 806,78 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 1,18 miljardi eiro.

FM brīdinājusi, ka, pārkāpjot 1% budžeta deficīta slieksni, ilgtermiņā Latvijai var tikt apturēti Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumi, būtu jāmaksā lielāki procentmaksājumi par valsts parāda apkalpošanu, tādējādi samazinot līdzekļus prioritāšu finansēšanai. Tāpat, pārsniedzot 1% budžeta deficītu, Latvija pārkāptu līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas draud ar iesūdzēšanu ES Tiesā un soda naudu līdz 0,1% no IKP.

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē vakar bija paredzēts diskutēt par nākamā gada valsts budžetu, taču tikšanās tika pārcelta uz augusta beigām. To aicināja Latvijas Darba devēju konfederācija, lai kopā ar sociālajiem partneriem tiktu nodrošināta kvalitatīva diskusija par kopējo budžeta izstrādes procesu, ne tikai par budžeta bilances prognozēm.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)