5 iespaidīgi pieminekļi Latvijā
Reinis Spunde /flickr.com
Salaspils memoriālais ansamblis – "Aiz šiem vārtiem vaid zeme"
Salaspils memoriālais ansamblis izveidots vietā, kur no 1941. līdz 1944. gadam atradās nacionālsociālistiskās Vācijas paplašinātais policijas cietums un darba audzināšanas nometne. Visā tās pastāvēšanas laikā tur atradušās vairāk nekā 20 000 personas, bet no smagā darba, slimībām, bada, necilvēcīgas apiešanās un sodiem miruši vismaz 2000-3000 cilvēku.
1967. gadā nometnes vietā atklāts viens no lielākajiem pieminekļu kompleksiem nacisma upuru piemiņai Eiropā. Memoriālu veido dzīvības un nāves robežu simbolizējoša 100 metrus gara betona siena ar uzrakstu "Aiz šiem vārtiem vaid zeme", kā arī septiņas betona skulptūras: "Māte", "Nesalauztais", "Pazemotā", "Zvērests", "Protests", "Rot Front" un "Solidaritāte".
Steve Haslam /flickr.com
Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem Liepājā
Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem atrodas Liepājas piejūras parkā, Kūrmājas prospekta galā. Šis masīvais piemineklis, kas tika uzcelts 1977. gadā, lai godinātu visus jūrā pazudušos jūrniekus un zvejniekus, attēlo sievieti, kura, pacēlusi roku virs acīm, veras tālu apvārsnī.
Vēlāk, jau pēc neatkarības atgūšanas, 2000. gada 8. aprīlī, zem plāksnes tika novietota vēl viena – veltīta 10 amerikāņu lidotājiem, kuru ASV kara flotes lidmašīnu virs Baltijas jūras, 14 jūdzes uz rietumiem no Liepājas 1950. gada 8. aprīlī notrieca PSRS Gaisa spēki.
ilokse /flickr.com
"Lāčplēsis" jeb "Lāčauša cīņa ar pūķi" Jūrmalā
1953. gada skvērā Majoros tika novietota Leonīda Kristovska veidota skulptūra "Lačplēsis" jeb "Lāčauša cīņa ar pūķi". Tā veidota no akmens un betona masas ar metāla zobenu un vairogu. Sākotnēji tā bija skulptūra-strūklaka, kurai apkārt bija baseins ar dekoratīvām vardēm. No pūķa atvērtās mutes gāzās ūdens.
Daudzi, kuri ir lasījuši Andreja Pumpura eposu "Lāčplēsis", zinās, ka Lāčplēsis cīnījās ar trejgalvaino jodu, kamēr šī statuja atveido cīņu ar viengalvainu pūķi. Šī neatbilstība ir skaidrojama ar to, ka statuja sākotnēji, 1950. gadā, tapa pēc Gruzijas pasūtījuma par godu Svētajam Georgam. Kad Gruzija negaidīti atteicās no pasūtījuma, skulptūra tika pielāgota tā, lai cīnītājs būtu līdzīgs latviešu nacionālajam varonim Lāčplēsim.
"Vienoti Latvijai" jeb "Latgales Māra" Rēzeknē
11 metrus augstā pieminekļa kompozīciju veido trīs figūras: ķēžu rāvējs, ceļos noslīgusi tautu meita un stāvoša meitene ar krustu rokā. Ķēžu rāvējs simbolizē Latgales cīņu par neatkarību Latvijas brīvības cīņu laikā, ceļos nokritusī meitene – lūgšanu, bet stāvošā meitene ar krustu – brīvo Latgali.
Piemineklis ir Rēzeknes simbols, kas atveido ideju par brīvības cīņām, nācijas centieniem radīt un aizstāvēt savu valsti – Latviju. Pirmo reizi pieminekli atklāja 1939. gada 8. septembrī. 1992. gadā piemineklis tika atjaunots, kas veikts tēlnieka Andreja Jansona vadībā.
Dāvis Kļaviņš /flickr.com
Piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem "Lāčplēsis"
Piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks" sākotnēji tika atklāts 1932. gada 22. jūnijā. Pieminekli novietoja pie Stacijas laukuma, un tas bijis visai iespaidīgs – figūru tēlnieks izcirtis trīsarpus metru augstā pelēkā granītā, kas novietota uz trīs metrus augsta postamenta.
Lai gan piemineklis vēlāk ticis aizvākts un ierakts tā nepārprotamās simbolikas dēļ, tā fragments pēc vairākkārtīgiem meklējumiem atrasts un 1988. gadā novietots pie Jelgavas vēstures un mākslas muzeja. Šobrīd piemineklis, kas atklāts 1992. gada 21. novembrī, ir atgriezies savā iepriekšējā vietā un atrodas Stacijas skvērā. Tā autors ir tēlnieks Andrejs Jansons, kurš atjaunoja sava tēva Kārļa Jansona par tautas ziedojumiem veidoto pieminekli.
Uz sarakstu
