Trešdaļu meža ugunsgrēku izraisa ļaunprātīga dedzināšana
Ļaunprātīgi izraisītajos ugunsgrēkos nopostīti 17 hektāri meža.
"Cilvēku rīcības iemesli šādu postījumu nodarīšanai nav saprotami, tas ir noziegums pret mežu, īpaši ņemot vērā, ka sausā laika dēļ patlaban ir ļoti augsta ugunsbīstamība," norādīja LVM vecākais meža eksperts Kaspars Riže.
Lielākajā valsts daļā patlaban noteikts augstākais jeb piektās klases ugunsbīstamības līmenis.
Uguns skartā valsts meža platība ir vairāk nekā 70 hektāri, tajā skaitā degušas jaunaudzes vairāk nekā 30 hektāru platībā. Tas nozīmē, ka vidējā degusī platībā ir 0,8 hektāri.
Visvairāk meža ugunsgrēku līdz šim fiksēti Dienvidlatgales mežsaimniecībā, kur 36 ugunsgrēkos uguns skārusi 19 hektārus meža, savukārt Zemgales mežsaimniecībā fiksēti 17 meža ugunsgrēki, kuros uguns skartā meža platība ir 23,5 hektāru liela.
Kopumā VMD visā Latvijas teritorijā šogad reģistrējis 366 meža ugunsgrēkus, un uguns skartā meža zemes platība ir sasniegusi 230,2 hektārus, tajā skaitā jaunaudzes degušas 106,6 hektāru platībā.
VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis aģentūru LETA informēja, ka patlaban gandrīz visā Latvijas teritorijā meža ugunsbīstamības kompleksais rādītājs sasniedzis piekto klasi, kas liecina par īpaši augstu ugunsbīstamību mežos.
"Gandrīz visur ir ļoti augsta ugunsbīstamība, izņemot Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kur ir ceturtā klase, kas atbilst augstam ugunsbīstamības riskam mežā. Savukārt trešā klase noteikta nelielā daļā Liepājas novada, kā arī Kolkas ragā," sacīja Jaunķiķis.
Kā ziņots, 2.maijā Latvijas mežos sākās ugunsnedrošais laikposms, kas parasti ilgst līdz rudenim.
Ministru kabineta izdotie Ugunsdrošības noteikumi paredz, ka meža ugunsnedrošo laikposmu visā Latvijas teritorijā nosaka un izsludina VMD. Pašvaldības pēc saskaņošanas ar VMD attiecīgajā administratīvajā teritorijā var noteikt un izsludināt citu meža ugunsnedrošo laikposmu.
Meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas. Arī šādās vietās aizliegts atstāt ugunskurus bez uzraudzības - ugunskura vieta jāatstāj, kad uguns nodzēsta un gruzdēšana pilnīgi beigusies. Tāpat meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts nomest mežā, purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus, veikt mežā un purvos spridzināšanas darbus un organizēt šaušanas nodarbības, izņemot atbilstoši ierīkotas vietas.
Par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu var piemērot gan administratīvo atbildību, gan arī kriminālatbildību. Fiziskas personas var sodīt ar naudas sodu no 30 līdz 350 eiro, bet juridiskās personas - ar naudas sodu no 70 līdz 700 eiro. Kriminālatbildība iestājas par tīšu un ļaunprātīgu meža dedzināšanu.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm Latvijā vienā meža ugunsgrēkā ik gadu uguns skar vidēji aptuveni 1,3 hektārus meža platības. Savukārt ugunsgrēku dēļ mežam tiek nodarīti zaudējumi vidēji ap 425 000 eiro gadā.
Uz sarakstu
