Senatnes aura teiksmainajā Cērtenes pilskalnā

Vēsture

Smiltenes nomalē, pie Cērtenes upītes un netālu no Klievezera esošais Cērtenes pilskalns ir pilsētas senākās vēstures liecinieks, tomēr arheoloģiskie izrakumi šeit nav nesuši cerētos rezultātus. Pilskalns, no Cērtenes upītes puses skatoties, slejas teju 25 metru augstumā. Lai pilskalnu nocietinātu, senākos laikos tam visapkārt izrakts vairāk nekā desmit metrus dziļš grāvis, ko uzskata par vienu no grandiozākajām fortifikācijas būvēm Latvijas pilskalnos.

Smiltenes jeb Cērtenes pilskalns jau sen saistījis senatnes pētnieku uzmanību. Plašu aprakstu līdz ar plānu un trim šķērsgriezumiem jau 1794. gadā publicējis Augusts Vilhelms Hūpels. Pēc tam šis pilskalns pieminēts un pa daļai aprakstīts vairākos izdevumos gan vācu, gan latviešu valodā.

Ir zināms, ka Livonijas krusta karu gaitā krustnešiem pakļaujot šejienes zemes, 1207. gadā Smiltenes apkārtne nonāk Livonijas bīskapijas sastāvā. Atzīmējot Smiltenes pilsētas simtgadi, Smiltenes novada muzejs apkopojis vairākas teikas; par Cārtenes pilskalna iemītniekiem un pili, kas reiz uz tā slējusies, vēsta arī kāda teika.

Teika par Druvvaldi

"Tas bijis tik ļoti sen, ka neviens vairs neatmin, kad īsti tas noticis. Kādreiz senlaikos šajā kalnā bijusi pils, ko apdzīvojuši ļaudis un dreļļi. Tad novadu piemeklējis liels posts, jo no tālienes uzradušies sirotāji, kas kāvuši, laupījuši un dedzinājuši visu pēc kārtas.

Tad kāda kunga dēls cēlis ļaudis cīniņam. Vīri pametuši tīrumus, pulcējušies kopā un posušies uz kauju. Mājās un pilī palikuši tikai bērni, sirmgalvji un mātes ar meitām. Kauja tālajos silos bijusi ļoti neganta - daudz tautiešu tur palicis, bet naidnieku tomēr veikuši. Tikai vēlāk, kad atgriezušies dzimtajā pusē, valdījis baigs klusums, bijuši dzirdami tikai nelaimi vēstoši kraukļu un vārnu saucieni.

Pirmais pie pilskalna atauļojis kāds bajārs, saukts par Druvvaldi. Viņš redzējis pili nodegušu un ļaudis mirušus, tāpēc steidzies pie savējiem.
Saviem karavīriem viņš pavēstījis: "Saņemieties brāļi, mums vairs nekā cita nav, kā vienīgi sava zemīte!" Visi devušies no jauna cīņā, tikai Druvvaldis ar nedaudziem biedriem palicis apbērēt savus tuviniekus. Kad arī pēdējie palīgi devušies prom, Druvvaldis tur palicis viens pats, lai sagaidītu savu pēdējo stundu.

Viņa gars vēl aizvien mītot turpat un ikvienam atnācējam sekojot cieši aiz muguras, bet vasaras saulgriežu nakts pašā vidū varot manīt gan Drulvvaldi, gan degošo pili."

Ko pilskalnā pasākt?

Cērtenes pilskalns ir lieliska atpūtas vieta nesteidzīgām pastaigām – tajā iekārtotas pastaigu takas, kuras vasaras sezonā ir piemērotas arī braukšanai ar velosipēdu un skriešanai, savukārt ziemā – slēpošanai. Teritorijā ir izvietotas kartes ar taku shēmām un norādēm, kā arī izveidota labiekārtota piknika vieta. Sekojot takai un norādēm, ir iespējams aplūkot kādu no pilskalna objektiem: dziedinātavu, amfiteātri vai Priesterkalnu.

Cērtenes pilskalnā apskatāms arī koktēlnieka Gunta Priedīša un Jāņa Dingas kopdarbs un dāvana Latvijas simtgadei un Smiltenes novadam – 2,7 metrus augsta ozolkoka skulptūra jeb Cērtenes pilskalna sargs Sarguns. Senatnes aura patiks vēstures mīļotājiem, jo pilskalnā vēl arvien jūtams sevišķi spēcīgs enerģijas starojums. 

Uz sarakstu