Senais nocietinājums Lielās Juglas labajā krastā – Ropažu pilsdrupas
Ropažu viduslaiku pils bija Livonijas ordeņa nocietinājums Ropažos pie Lielās Juglas upes uz senā kara ceļa, kas Salaspili savienoja ar Siguldas pili. Ropažu pils celta vietā, kur kādreiz bijis seno līvu pilskalns ap 1320. – 1322. gadu, laikā, kad saasinājās Rīgas pilsētas, arhibīskapa un ordeņa attiecības. Līdz mūsdienām no pils saglabājušās vienīgi drupas.
Vēsture
Zobenbrāļu ordenis pēc 1206. gada uzvarām pār lībiešiem kaujā pie Salaspils un citur pieprasīja no bīskapa Alberta trešo daļu no visas Līvzemes, kā arī no citām zemēm, tomēr bīskaps piešķīra tiem tikai trešo daļu no tās. Pēc Līvzemes sadalīšanas Ropažu pilsnovads nokļuva Zobenbrāļu ordeņa, bet pēc 1237. gada Livonijas ordeņa Salaspils fogta pārvaldībā.
Saasinoties Rīgas pilsētas, arhibīskapa un ordeņa attiecībām, un lai nobloķētu pieeju Rīgai starp Juglas ezeru un Salaspili, ap 1320.–1322. gadu Livonijas ordenis uzcēla Ropažu (latīņu: castrum Rodopoyse) mūra nocietinājumu Lielās Juglas labajā krastā, kādreizējā seno līvu pilskalnā. Šī blokāde pārtrauca tirdzniecību ar Rīgu, un daļēji šā iemesla dēļ pilsēta padevās.
Ropažu pils būvēta ne tikai, lai radītu ordeņa nocietinājuma loku ap Rīgas pilsētu, bet arī bija viens no stratēģiski izdevīgiem punktiem Gaujas koridora aizsardzībai pret lietuviešu cilšu uzbrukumiem. Tā turklāt bija arī ordeņa saimniecības un pilsnovada pārvaldes centrs Rīgas tuvumā.
Ir rakstiskas liecības, ka 1404. gadā landmaršals ziņo par strīdiem par robežām, kas norisuši starp Ropažu un Siguldas ordeņļaudīm. Livonijas piļu aprakstos Ropažu mūra nocietinājums pirmo reizi minēts 15. gadsimtā kā pakļauts ordeņa mestram.
1555. gadā Livonijas piļu sarakstā par Ropažu ordeņa pili teikts, ka tā atrodas četru jūdžu attālumā no Rīgas. Livonijas kara laikā (1558.–1583. gads), iespējams, ap 1559.–1560. gadu, Krievijas caristes armija Ropažu pili sagrāva. Pilsnovadu 1561. gadā ordeņa mestrs Gothards Ketlers Ropažu ieķīlāja lēņavīram Fromholdam Tīzenhauzenam, savukārt jau gadu vēlāk atdāvināja Henriham fon Donam. Nodedzināto Ropažu pili jaunie īpašnieki neatjaunoja. 17. gadsimta sākumā pilī vēl mitinājušies cilvēki, tomēr pēc laika tā tika pamesta, mūri noārdīti, savukārt to akmeņi izmantoti māju celtniecībā.
Arheoloģiskie izrakumi
Arheoloģisko izrakumu gaitā, kas pirmoreiz veikti 2006. gadā, tika apzināts, kāda aptuveni izskatījusies un cik liela bijusi Ropažu pils. Arheoloģiskās izpētes darbi Ropažu pilsdrupās notikuši vairākkārt – kultūrslānī uzietas daudzas senlietas no dažādiem laikiem: ieroči, vecas monētas, vairākas lībiešiem raksturīgas rotas, apģērba piederumi, keramikas fragmenti, dzīvnieku kauli, kā arī dažādas liecības par laiku, kad pils tika nopostīta Ivana Bargā iebrukuma rezultātā 16. gadsimtā.
2012. gadā Vītolda Muižnieka veikto arheoloģisko izpētes darbu rezultātā tika atraktas konstrukcijas vārtu priekšā, par kurām iepriekš nebija nekādu ziņu. Šis atklājums stiprina 2011. gadā veikto atklājumu par to, ka agrāk ap pili pleties aizsargmūris un apbūve bijusi plašāka, kā arī – reiz pastāvējusi priekšpils.
Uz sarakstu
