Notāri: Nekustamo īpašumu darījumu izmaksas Latvijā iespējams samazināt par 40%
Samazinājums iespējams, ieviešot zemākas zemesgrāmatu valsts nodevas un līdzvērtīgas izmaksas pie notāra kā Igaunijā un Lietuvā.
Būtiskākais ieguvums, īstenojot izmaksu un administratīvo šķēršļu samazinājumu LZNP piedāvātās nekustamo īpašumu darījumu reformas ietvaros, ir tas, ka arvien mazāk būs tādu nekustamā īpašuma darījumu, kas ilgstoši netiek reģistrēti zemesgrāmatā.
"Latvijā ievērojams skaits personu ilgstoši nereģistrē savas īpašumtiesības pēc nekustamā īpašuma mantošanas vai darījuma noslēgšanas, un visbiežāk tas saistīts tieši ar valsts nodevu zemesgrāmatā. Tomēr tikai zibenīga īpašumtiesību reģistrācija var izslēgt jebkādas iespējas, ka, piemēram, tiek izkrāpts mantots īpašums vai īpašums tiek pārdots vairākkārt un par tā īpašnieku valsts un likuma priekšā kļūst persona, kura pirmā iesniegusi dokumentus zemesgrāmatā," skaidro LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.
Lielās nodevas nosaka arī to, ka zemesgrāmatā darījumi netiek reģistrēti, lai nebūtu jāmaksā valsts nodeva un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tāpat darījumā iesaistītie nereti ietver būtiski zemāku darījuma summu, lai samazinātu valsts nodevas, nodokļu u.c. maksājumu summas.
LZNP apkopotā Baltijas valstu pieredze liecina, ka Igaunijā un Lietuvā iedzīvotājiem nav motivācijas norādīt nepatiesu summu nekustamā īpašuma darījumos, jo zemesgrāmatas nodevas apmērs ir neliels, bet notāra klātbūtne šajos darījumos jau līguma sagatavošanas procesā ir obligāta, un tam ir iespēja līdzējiem izskaidrot iespējamās sekas un riskus. Tādējādi tiek novērsta nepilnīgi iekasēta valsts nodeva un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, savukārt garantēta valsts nodevu iekasēšana un būtisks ēnu ekonomikas samazinājums.
"LZNP priekšlikums nekustamo īpašumu darījumu reformas ietvaros paredz tās īstenošanas gadā 2% zemesgrāmatu valsts nodevu samazināt par 1%, nākamajā - līdz 0,7%, aiznākamajā - līdz 0,5%. Līdzšinējais zemesgrāmatu valsts nodevas ieņēmums ir aptuveni 34 miljoni eiro gadā. It kā zaudēto no nodevas samazinājuma kompensēs ieņēmumi no ēnu ekonomikas būtiskas samazināšanas - tie varētu būt aptuveni 15 miljoni eiro, kā arī ieņēmumi no notāru iedzīvotāju ienākuma nodokļa, PVN un valsts nodevas par notariālo darbību izpildi - aptuveni septiņi miljoni eiro," norāda Stīpniece, uzsverot, ka tādējādi kopumā valsts budžets nezaudē ienākumus, taču ieguvēji ir iedzīvotāji.
Vēl zemākas nekustamo īpašumu tiesību maiņas procesa kopējās izmaksas iespējamas, ja tiek samazināta ne tikai valsts nodeva par nekustamā īpašuma reģistrāciju, bet arī procesā iesaistīto iestāžu skaits, jo notārs elektroniski pieprasa un saņem dokumentus un datus.
"Tas ir īpaši būtiski arī uzņēmējdarbības vides kontekstā, jo nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanas un izpildes procesā septiņu iestāžu vietā jāapmeklē vien divas - nekustamā īpašuma aģents un notārs. Savukārt samazināti administratīvie šķēršļi ir priekšnoteikums, lai uzlabotos gan uzņēmējdarbības vide, gan konkurētspēja, rezultātā veidojot drošu vidi investīcijām," uzsver Stīpniece.
Jau ziņots, ka Tieslietu ministrija sadarbībā ar LZNP gatavo priekšlikumus nekustamo īpašumu darījumu jomas sakārtošanai, tostarp apsverot obligātas notariālā akta formas ieviešanas iespējas atsavināšanas darījumos. Notariālā akta plašāka izmantošana stiprinātu pušu interešu aizsardzību un paaugstinātu darījumu drošību, argumentējusi ministrija.
Tomēr iniciatīva ieviest obligātu notariālu formu visiem nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem ir pretrunīga, šīs ieceres lietderība ir apšaubāma, uzskata zvērinātu advokātu biroja "Sorainen" partneris Agris Repšs.
Viens no argumentiem ieceres ieviešanai ir tēze, ka tas novērsīs krāpšanas gadījumus, taču "Sorainen" partneris vērsa uzmanību, ka krāpšanas gadījumi notiek arī reizēs, kad darījumi slēgti pie notāriem, tādējādi aiziešana pie notāra krāpšanas darījumu vēl nenovērsīs.
Repšs vērsa uzmanību, ka iniciatīva ietver šādu ierosinājumu: ja notārs uzskatīs, ka darījuma vērtība neatbilst tirgus vērtībai, viņam būs iespēja noteikt darījuma vērtību. Taču vienlaikus paredzēts, ka notāra samaksa ir 0,5% no darījuma summas. Ja persona, kuras atlīdzība ir atkarīga no darījuma summas, varēs noteikt, vai darījuma summa atbilst vai neatbilst tirgus vērtībai, tad ir saskatāms interešu konflikts, norādīja eksperts. Viņš atzīmēja, ka lielos komercdarījumos 0,5% no darījuma veido gana augstu atlīdzību, kas arī šķiet "ne īsti attaisnojami".
Eksperts atzina, ka notāru tiesības pārvērtēt darījumus izraisa virkni juridisku jautājumu, piemēram, vai notāriem būs šāda kompetence un pēc kādiem kritērijiem varēs izvērtēt. Turklāt pēc būtības notāra lēmumam, ka darījuma vērtība neatbilst patiesajai vērtībai, vajadzētu būt pārsūdzamam tiesā. Tādējādi var tikt radīts vēl viens neprognozējamu tiesvedību vilnis. "Kā tas ir samērojams ar vēlmi samazināt tiesu noslodzi?" vaicāja "Sorainen" partneris.
Repšs kritizēja iecerētos grozījumus, jo uzskata, ka tie padarīs darījumu slēgšanas vidi ļoti birokrātisku un apgrūtinošu. Līdz ar to process kļūs smagnējs, īpaši sarežģīta komercdarījuma gadījumā.
Uz sarakstu
