Metu konkursu par Ēvalda Valtera pieminekli Kuldīgā sludinās atkārtoti

Konkursā godalgotas vietas nepiešķīra, bet ar veicināšanas balvām tika atzīmēts vides objekts ar gaismas elementiem un dabas tēliem jeb kalns ar velniņu, Ē.Valtera bronzas skulptūra, un piedāvājums ar Latvijas karogu Ventas upes līkumu formā, kuru par piemērotāko balsojumā bija izvēlējušies iedzīvotāji. Atbilstoši konkursa nolikumam darbi tika vērtēti, nezinot autoru vārdus, tie tiks atklāti atsevišķā pasākumā nākamajā pirmdienā, 20.aprīlī, Kuldīgas novada domē.
Žūrijas komisijas sēdē Ēvalda Valtera dēls Raits Valters sacīja, ka no iesniegtajiem priekšlikumiem viņu uzrunājis kalns ar velniņu, jo tas šķitis tēva garam atbilstošākais. Viņš dalījās atmiņās par neskaitāmajām reizēm, kad Valters izjokojis savus kolēģus. "Pēc dabas viņš bija tāds velnišķīgs, ēverģēlīgs. Ja mēs gribam cilvēku parādīt pēc būtības un ar moderniem līdzekļiem, tad nevajag pieturēties pie standarta tēla. Vienīgi mani neuzrunā novietojums Liepājas ielā," sacīja Raits Valters.
Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis savā izvērtējumā uzteica Ē.Valtera bronzas skulptūru. Viņaprāt, šim darbam piemīt personības simboliskās un konkrētās nozīmes atklāsme. "Skulptūras pamatne ir ideāla, jo ilustrē skatuves grīdu. Tā nav postaments, bet Ē.Valtera būtības atklājējs – aktieris strēlniekos un dzīvē, leģendārs cilvēks savā profesijā," norādīja Spārītis.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, kura vadīja žūrijas komisijas darbu, uzteic iedzīvotājus par lielo aktivitāti balsošanā par piedāvātajiem variantiem, kā arī viedokļu izteikšanā klātienē, pa tālruni, internetā un sociālajos tīklos. "Žūrijas komisijā, ieklausoties Ēvalda Valtera dēla Raita viedoklī, sākotnēji nosliecāmies par labu vides objektam, kas ataino nelielu uzkalniņu ar tam blakus uz soliņa sēdošu velniņu. Taču, saprotot, ka daļai kuldīdznieku šāds risinājums šķiet nepieņemams, 13. aprīlī apspriežoties atkārtoti, nolēmām izsludināt jaunu konkursu izcilā novadnieka piemiņas iemūžināšanai Kuldīgā," sacīja Bērziņa. Uz to iedrošinājis arī O.Spārītis, atgādinot, ka, piemēram, Brīvības pieminekļa atveids savulaik atrasts tikai ar trešo piegājienu. Tāpat O.Spārītis aicina kuldīdzniekus apzināties, ka Ē.Valters nepieder tikai Kuldīgai, viņš ir tuvs latvieša dvēselei, ikviens arī gribēs atbraukt un ieraudzīt savu Valteru.
Kopumā sabiedriskās apspriešanas laikā reģistrēti 1188 iedzīvotāju balsojumi. Visvairāk balsu nodots internetā pašvaldības mājas lapā www.kuldiga.lv – šeit saskaitītas 1092 balsis. Klātienē aplūkot planšetes, kurās attēloti iesniegtie piedāvājumi, un nobalsot bija ieradušies 66 kuldīdznieki. Viedokli bija iespējams paust arī laikraksta "Kurzemnieks" mājas lapā www.kurzemnieks.lv . Kopumā visvairāk balsu – 648 – saņēma risinājums ar Latvijas karogu, savukārt no klātienē balsojušajiem visvairāk nosliekušies par labu bronzas skulptūrai, kas atveido Ēvaldu Valteru uz neliela skatuvi simbolizējoša postamenta.
Konkurss par Ē.Valtera pieminekli tika izsludināts šī gada februārī, tā kā no valsts budžeta novada pašvaldībai piešķirti līdzekļi tieši šādam mērķim. Šos līdzekļus no savas deputāta kvotas Kuldīgai atvēlējusi Saeimas deputāte, "Vienotības" frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Āboltiņa žūrijas sēdē uzsvēra, ka svarīgi, lai piemiņas objekts patiktu Ē.Valtera tuviniekiem. Viņasprāt, piemineklis izcilajam latviešu aktierim būtu laba dāvana Latvijas simtgadei.
Pavisam konkursā tika saņemti 6 priekšlikumi – Latvijas karogs Ventas upes līkumu formā, cilvēks – dižozols, Tālavas taurētājs, bronzas skulptūra, cilvēks ar sauli krūtīs un kalns ar velniņu.
Konkursa žūrijas komisijā darbojās Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Latvijas Republikas 12.Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa, Kuldīgas novada pašvaldības izpilddirektore Ilze Dambīte–Damberga, Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāja Jana Jākobsone un Kuldīgas aktīvās atpūtas centra vadītājs Artis Gustovskis.