LVĢMC izstrādājis piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu datu bāzi un mobilo aplikāciju
Vidzemes plānošanas reģions (VPR) sadarbībā ar Valmieras pilsētu un LVĢMC, kā arī partneriem Somijā un Zviedrijā īsteno projektu "Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana" (Insure), kura viens no rezultātiem ir jauna piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu datubāze un mobilā lietotne, kas pieejama LVĢMC mājaslapā.
Cakars stāstīja, ka piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu datu bāze bija izstrādāta pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2003.-2004.gadā taču to neesot bijis iespējams aktualizēt ar jaunāko informāciju.
Runājot par galvenajiem jaunās datu bāzes ieguvumiem, Cakars uzsvēra, ka tagad ir iespējama elektroniska datu aprite, var pievienot poligonu koordinātas, ir pieejama informācija par piesārņoto vietu izpēti vai sanāciju, par piesārņojumu veidu, par zonējumu, par zemes apsegumu, kā arī par piesārņotās vietas tipu.
Reģistrā vairs nebūs informācijas par zemes īpašniekiem. Lai piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu datu bāzi būtu vienkāršāk administrēt, tā iekļauta valsts vides sistēmā.
Mobilajā aplikācijā "iOS" un "Android" viedtālruņiem ikviens var apskatīties sevi interesējošo vietu vai tā nav iekļauta piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu datu bāzē.
Cakars stāstīja, ka patlaban notiek apspriešana par Ministru kabineta noteikumu projektu, kas reglamentēs piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšanu un reģistrēšanu, ņemot vērā, ka ir izstrādāta jauna datu bāze. Vēl LVĢMC plāno izstrādāt metodisko materiālu.
Semināra dalībniekiem bija iespēja uzklausīt AS "Venteko" iegūto pieredzi un rezultātus, pētot naftas produktu piesārņojumu daļā no bijušās Valmieras naftas bāzes teritorijas, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldības pilotvietas izpēti bijušajā mazuta saimniecībā Dzelzceļa ielā 9.
Jau ziņots, ka projektā "Inovatīva, ilgtspējīga attīrīšana" izpētīts un secināts, ka piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu pārvaldībā Latvijā pastāv problēmas, ko rada tādi faktori kā tiesību aktu nepilnības, šādu vietu neskaidrās un/vai sarežģītās īpašumtiesības, vides speciālistu nepilnīgās zināšanas par jaunākajām izpētes un sanācijas metodēm, izpratnes trūkums sabiedrībā par piesārņotu vietu sanāciju un tās izmaksām, kā arī efektīvas un vienotas sistēmas neesamība sadarbībai starp iesaistītajām pusēm, proti vietas īpašnieku, pašvaldību, reģionālo vides pārvaldi.
Uz sarakstu
