LTV 3.kanālu plāno nodrošināt ar dažādu žanru programmām
Jaunā kanāla satura žanri būs ziņas, aktuālā informācija un analītika, informatīvi izklaidējoši un dzīves stila raidījumi, izklaides šovi, filmas un seriāli, kā arī saturs bērniem. Koncepcija paredz satura veidošanu ne tikai lineārās TV kanālā, bet arī interneta platformā - sociālajos tīklos, izveidojot sociālo tīklu redakciju un attīstot sabiedrisko mediju portāla "Lsm.lv" krievu valodas sadaļu.
Paredzēts, ka jaunā kanāla satura pamatu veidos pašreizējie, iekšēji producētie LTV ziņu un informatīvi dokumentālie raidījumi krievu valodā, kas tiks izvērsti. Tāpat tiks izmantots neatkarīgajiem producentiem un vietējiem/reģionāliem Latgales elektroniskajiem medijiem pasūtīts saturs informatīvi dokumentālo raidījumu, izklaides un bērnu raidījumu žanros. Plānots kanālā iekļaut arī adaptētu saturu no LTV1 produktiem latviešu valodā un no arhīviem, kā arī no Eiropas sabiedriskajiem medijiem iepirktus un adaptētus produktus, kas būtu balstīti Eiropas vērtībās.
Tāpat, galvenokārt izklaides žanrā, iecerēts iepirkt, neideoloģizētas programmas krievu valodā no satura ražotājiem Ukrainā un citviet. Raidījumi tiks veidoti arī sadarbībā ar Latvijas Radio 4 projektiem.
Kā aģentūru LETA informēja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP), darbs pie LTV trešās programmas krievu valodā koncepcijas pilnveidošanas turpinās, līdz ar to koncepcijas būtiskie jautājumi ir atvērti publiskai diskusijai.
Jaunā TV kanāla izmaksas varētu būt līdzīgas attiecīga Igaunijas TV kanāla izmaksām, kas sāks darbu jau šoruden. Igaunijas attiecīgajam kanālam nākamajos gados paredzētais budžets ir aptuveni četri miljoni eiro.
NEPLP pārstāvji norāda, ka LTV7 satura pieaugums krievu valodā kopš 2014.gada novembra, kā NEPLP virzīts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bija vienīgais pašreizējās Saeimas un Ministru kabineta atbalstītais NEPLP priekšlikums satura pieaugumam LTV no 2015.gada valsts budžeta. "Šis politiskais atbalsts lika virzīties uz priekšu, līdzīgi kā Igaunijā, jo NEPLP ir vairākkārt norādījusi lēmumu pieņēmējiem, ka jaunie LTV raidījumi krievu valodā ir uzskatāmi tikai par pilotprojektu atsevišķam kanālam krievu valodā, jo latviešu valodas kanālā tie nevar būt efektīvi no mērķauditorijas sasniegšanas viedokļa," uzsver NEPLP padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants.
Kā norāda padomes pārstāvji, NEPLP ar LTV paralēli koncepcijai sagatavojusi un iesniegusi Finanšu ministrijai (FM) papildu finanšu pieprasījumu 2016.-2018.gada budžetam.
NEPLP un LTV vēl nav aicināta koncepciju prezentēt Ministru kabinetam, līdz ar to turpinās darbs pie tās pilnveidošanas. Tas nozīmē, ka publiskai diskusijai ir atvērti koncepcijas būtiskie jautājumi, argumentējot tos ar pētījumu datiem, citu valstu pieredzi un tamlīdzīgi, uzsver NEPLP.
LTV kanāla krievu valodā koncepciju izstrādāja LTV Programmu daļa. Izstrādes vadītājs bija LTV valdes loceklis programmu attīstības jautājumos Sergejs Ņesterovs, saturisko redzējumu veidojusi satura redaktore Rita Ruduša, programmu tīklu - programmu direktore Jana Semjonova. Piesaistīta arī LTV tehnoloģiju daļas vadība un juristi.
Koncepcijas pamatā ir pēc NEPLP pasūtījuma veikti divi Valsts kancelejas finansēti pētījumu centra SKDS 2014.gada novembra pētījumi "Attieksme pret televīziju" un "Skatītāju gaidas un pieprasījums jauna, uz sabiedrības saliedētības veicināšanu vērsta TV kanāla izveidei: Rezultāti fokusa grupu diskusijām", kā arī pētījumu kompānijas TNS dati par auditorijas mediju lietošanas paradumiem.
Koncepcijā norādīts, ka kanāla konkurētspējas priekšrocība ir lokāli veidots saturs par Latviju, to vidū "reģionālais logs" Latgalē, kas paredz satura iepirkumus no vietējiem komercmedijiem un studiju Latgalē.
Pilseta24.lv jau vēstīja, ka NEPLP martā pieņēma lēmumu atbalstīt LTV trešās programmas izveidi. Lēmumu kopā ar minēto koncepciju NEPLP nosūtīja Kultūras ministrijai.
Finanšu ministrija neatbalsta LTV krievu kanāla veidošanu. "Gan mūsu, gan kaimiņvalsts vēlme veidot jaunus TV kanālus izskatās pēc tērēšanas. Ja uzklausām speciālistus, piemēram, profesori Andu Rožukalni, tad saprotams, ka vajadzīgi vismaz pieci gadi, lai šādu kanālu izveidotu pienācīgā līmenī. Tad tas būs par vēlu. Pieskaitot privātos medijus, valstī ir laba televīzijas un radio infrastruktūra. Loģiski būtu saturu pirkt no privātajiem," iepriekš intervijā "Latvijas Avīzē" skaidroja finanšu ministrs Jānis Reirs (V).
TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka tā rīcībā nonākusi NEPLP iesniegtā tāme, kurā nākamgad no valsts budžeta lūgts piešķirt trīs miljonus eiro, gadu vēlāk - 5,3 miljonus, bet vēl pēc gada - 5,6 miljonus eiro. Tas ir krietni vairāk, nekā nepieciešams Igaunijā - Igaunijas sabiedriskās televīzijas jaunajam kanālam krievu valodā šogad atvēlēti aptuveni 2,5 miljoni eiro un turpmāk - četri miljoni eiro gadā. Oficiāli gan vēl aptuvenās izmaksas nav nosauktas.
LTV valde ar Igaunijas sabiedriskā medija EER valdi parakstījusi nodomu protokolu, kas Latvijas valdības pozitīva lēmuma gadījumā ļautu apvienot abu televīziju intelektuālos un materiālos resursus krievu valodas kanāla izveidē. Ja iecerētā kanāla krievu valodā izveide valstiskā līmenī tiks akceptēta un process tiks uzticēts LTV, Latvijas un Igaunijas sabiedriskie mediji ir gatavi jau tuvākajā laikā sākt darbu pie Latvijas un Igaunijas kopīgā kanāla zīmola izstrādes, mārketinga stratēģijas plānošanas un kopīga kanāla dizaina izveides.
Uz sarakstu
