Laikraksts: Lietuvieši vēl nav pieraduši brīvprātīgi atbalstīt nacionālos parkus; latvieši patīkami izceļas
Tiesa gan, pērn par šādām biļetēm izdevies ieņemt gandrīz 150 000 eiro, tomēr parku darbinieki atzīst, ka to izplatīšana nav pati patīkamākā viņu darba daļa.
Rambīna reģionālais parks Nemunas lejtecē, pie Eiropas Savienības ārējās robežas ar Krieviju, nav diez ko kupli apmeklēts, lai gan tur netrūkst, ko apskatīt, - slavenais Rambīna kalns ar tālu un plašu skatu pār Nemunu, unikāla, saimnieciskās darbības neskarta daba, stārķu kolonija un daudzi īpaši koki, tostarp 17 žuburu egle.
Kā atzīst parka vadītāja Diāna Milašauskiene, nopirkt brīvprātīgās biļetes par vienu eiro tiek neuzbāzīgi piedāvāts visiem, kas iegriežas parka apmeklētāju centrā, bet attieksme lielākoties ir klaji noraidoša.
Viņasprāt, vēl jāpaiet krietni ilgam laikam, kamēr cilvēki sapratīs, ka tādējādi viņi atbalsta dabas aizsardzību un vides sakopšanu. Tiesa gan, patīkams izņēmums esot Tauraģes tūrisma kluba biedri, kas te bieži rīko pārgājienus. Savukārt vācu tūristi ne tikai labprāt pērk biļetes, bet pat apvaicājas, vai nav jāmaksā par fotografēšanos.
Arī Aukštadvares reģionālā parka vecākā kulturoloģe Rita Balsevičūte atzīst, ka ne visi apmeklētāji ir gatavi pirkt šīs biļetes, bet vienlaikus pauž gandarījumu, ka lietuvieši savas aizsargājamās teritorijas apmeklē, īpaši, ja viņiem līdzi ir bērni.
Tītuvēnu reģionālā parka direktors Vītauts Stonis stāsta, ka visvairāk biļešu tiek pārdots nevis individuālajiem apmeklētājiem, bet tūristu grupām, piemēram, Lietuvas vīndariem, kas šai parkā nesen rīkoja salidojumu. Biļetes tiks piedāvātas arī drīzumā gaidāmo velotūristu svētku dalībniekiem. Tiesa, šogad biļešu pārdošanas apjomi salīdzinājumā ar pagājušo gadu sarukuši, bet tas varētu būt skaidrojams ar vēso un lietaino vasaru.
Tikmēr Žagares reģionālais parks, kas atrodas pie pašas Latvijas robežas, pērnvasar pārdoto biļešu skaita ziņā ierindojies starp līderiem, stāstījis parka vadītājs Mindaugs Balčūns. "Pērn pārdevām aptuveni 5000 biļešu, un tikpat daudz ceram pārdot arī šogad, jo tikai Žagares ķiršu festivāla laikā vien tika nopirkti gandrīz divi tūkstoši biļešu," viņš piebildis.
Kā novērojis Balčūns, latvieši pēc biļetēm vaicā, kolīdz ienākuši parka apmeklētāju centrā, un pat nepievērš uzmanību piebildei, ka biļešu pirkšana nav obligāta. Tas viņam liekot domāt, ka Latvijā par valsts aizsargājamo teritoriju apmeklējumu jāmaksā.
"Biļetes gan pērk arī mūsu tautieši, bet ne ar tādu entuziasmu," piebildis parka vadītājs.
Savukārt Salantu reģionālajā parkā atrasts visai asprātīgs risinājums, kā veicināt biļešu pārdošanu, proti, apmeklētājiem tiek piedāvāta loterija ar interesantiem laimestiem - bezmaksas ciemošanos lauku tūrisma sētā, vizināšanos smailītēs un dažādiem suvenīriem, laikrakstam stāstījis parka direktors Modests Šečkus. Šai parkā biļetes tiek tirgotas apmeklētāju centrā, bet vienlaikus tās izplata arī uzņēmēji, kas iznomā ūdenstūrisma inventāru un organizē braucienus pa Minijas upi.
Uz sarakstu