Kuldīgas uzņēmējs Meinards Mētelis: īstā atmoda ir sākusies
Taču, tiekoties jūnijā, Mēteļa kungs pauda "bezierunu atbalstu prezidenta Zatlera "Rīkojumam nr. 2" un, neatradis domubiedrus pašreizējā LSDSP vadībā, tagad iestājies Zatlera Reformu partijā un kandidē 11. Saeimas vēlēšanās šīs listes Kurzemes apgabalā. Intervijā ar viņu piedalījās Voldemārs Krustiņš un Egils Līcītis.
V. Krustiņš: – Mēteļa kungs, sakiet, lūdzu, kāpēc piestājāt ZRP ostā?
M. Mētelis: – Ziniet, Zatlera slavenais "rīkojums" it kā summēja arī manu pārliecību un priekšstatus, ka divdesmit gadus vestajā partiju politikā par valsts attīstību tika domāts vismazāk. Nemācēdami saimniekot, iepriekšējie politiķi sataisīja milzīgus aizņēmumus, valsts jau nosvārstījās uz bezdibeņa malas. Tā bija dzīvošana pāri līdzekļiem – zināmās aprindās, bet cilvēkiem gan no šā pārpilnības raga nekas netika. Man jāatvainojas tiem vēlētājiem, kuri vairākus sasaukumus uzticējās sociāldemokrātiskam uzņēmējam Mētelim un balsoja par mani, jo šīs partijas spēki bija par vājiem un ruka mazumā, kad pretstatā citi grūda politikā milzīgas nezināmas izcelsmes naudas summas, potēja un skaloja vēlētāju smadzenes, praktiski nopirka vēlēšanu rezultātus sev par labu. Manuprāt, šī naudas vara zūd, cilvēku apjukums mazinās, attīstās jauna domāšana. Zatlera kungs spēra platu soli pretī reformām, prata nosaukt lietas īstajos vārdos, un es uzskatu, ka godīgiem cilvēkiem viņš jāatbalsta, kā vien iespējams. Cik esmu runājis, tam piekrīt daudzi kurzemnieki, līdz ar to nedomāju, ka man kā Zatlera Reformu partijas listes kandidātam iepriekšējie vēlētāji pārmetīs aiziešanu no LSDSP – drīzāk viņiem pievienosies daudzi jauni balsotāji.
E. Līcītis: – Politiski tātad esat "Rīkojuma nr. 2" sekotājs.
– Protams, tam būs un jau ir jūtama liela pretestība. Tai vēl nāksies tikt pāri, bet man liekas, ka vēlētāji ir nobrieduši pārmaiņām un vairs negrib atgriezties pie tām "vērtībām", ar kurām dzīvojām beidzamos 5 – 10 gadus. Vēlētājam jānosveras par mums un jānobalso par reformām. Esmu jau aizklausījies vaimanas par to, ka gribas būt lepniem par savu valsti, bet nav par ko, ka gribas, lai te paliktu, dzīvotu un strādātu mūsu bērni, bet māc šaubas, kādā stāvoklī līdzšinējie vadītāji viņiem nodos Latviju. Nu tad vienreiz jāsaprot, ka par šiem "vecajiem" vairs nedrīkst vēlēt! Viņiem tādas intereses bija pēdējā vietā. Ja ZRP dos mandātu pāri 50 procentiem, tad Saeimā un valdībā lietas strauji iekustēsies un būs risināmas. Vēlētāji stipri saņēmās uz referendumu, vienprātīgi atbalstot 10. Saeimas atlaišanu, atliek izdarīt pareizo izvēli 11. Saeimas vēlēšanās. Nekad neuzskatīju par pareizu "izbraukuma" deputātu būšanu, kad pirms vēlēšanām tādus Rīgas "putniņus" ielika sarakstos, un viņi pāris reizes atbrauca uz apgabalu. Pēc tam kad tika ievēlēti, vairs negribēja redzēt ne to novadu, ne vēlējušos cilvēkus. Tā atkal ir kļūda, jo pareizi ir balsot par vietējiem cilvēkiem, kuri izprot situāciju, kuri tepat dzīvo un ar kuriem iespējams risināt jautājumus. ZRP listes lielākoties tā sastādītas – ar deputātu kandidātiem no zemēm. Mēs panācām, ka arī partijas valdes sastāvu nostiprina ar reģionu pārstāvjiem, un šo ietekmi vajag vēl vairāk. Tajā ziņā piekrītu, ka nav jātur varas monopols, bet jāuzklausa visi derīgie viedokļi, vai tie nāk no praktiķiem un pašvaldību ļaudīm vai pat no konkurējošām partijām.
V. Krustiņš: – Jūs, uzņēmējs Mētelis, – jā, bet Vjačeslavs Dombrovskis, kurš būšot finanšu ministrs, liek priekšā teorētiskus pieņēmumus, kas pagaidām nav apstiprinājušies praksē.
– Teorija bez prakses nepastāv, un otrādi arī ne. Nejaukšos un nekomentēšu Dombrovska kompetenci, taču ar abām rokām atbalstu viņa "teoriju nr. 1" – reformām ir jābūt! Turklāt, kad bijušas ekonomiskas diskusijas, partijas teorētiķi uzmanīgi klausījušies ražotājos un praktiķos. Viņi ņem vērā to, ko mēs sakām, pat ja tas sašķoba viņu teorijas. Ziniet, ka atmodas periodā 1988. gadā arī izteica draudus, "teorētiskus, praksē neapstiprinātus" pieņēmumus. Politikā iesaistījās daudzi cilvēki, kurus līdz tam neviens nepazina, un pa visiem kopā "teoriju" par Latvijas neatkarības atgūšanu pārvērta praksē.
Vēlāk pie varas nokļuva "zināmi" kadri, kuri aizmālēja acis, dēvēdami sevi par "profesionāļiem", un no viņiem netika vaļā līdz otrajai atmodai, kas sākās ar Zatlera rīkojumu un, cerams, turpināsies Saeimas vēlēšanās.
Tagad diemžēl atkal būs jāsāk no jauna, jāņem baltas lapas, jāmēž prom vecā, iesīkstējušā kārtība. Nav jau vairāk cita varianta!
– Atlaidīsiet visus iepriekšējos darbiniekus?
– Nē. Vispirms izanalizēsim situāciju. Ņemsim kā piemēru "Valsts mežu" akcijsabiedrību. Izrēķināsim ekonomiski – cik miljoni kubikmetru izcirsti, cik maksā meža kubikmetra izciršana un cik – koksnes izvešana un aizvešana. Pretī skaitīsim – cik maksā meža augsnes sagatavošana un jaunā meža iestādīšana un kopšana. Tad pārlūkosim, cik bija jābūt "LVM" peļņai, ņemot vērā reālo mežmateriālu kubikmetra cenu, salīdzināsim, vai starp uzdoto un objektīvo ainavu nav pavisam trakas atšķirības, tikai pēc tam vērtēsim, cik saprātīgi valsts un tās ieceltie ierēdņi apsaimniekojuši "tautas mantu", zaļās bagātības. Un vēl viena svarīga lieta – apskatīsimies, kur un kā izmantota "Latvijas valsts mežu" peļņa. Nekādā gadījumā neatbalstu izpildīgu, kārtīgu un saimnieciski domājošu valsts darbinieku atlaišanu, bet to gan zinu, ka daļa ierēdņu nav tā raksturojami. Viņu dzīvesveids ir uzturēties siles tuvumā.
E. Līcītis: – Sāksiet taisīt izmeklēšanas, kolīdz nonāksiet pie varas? Dažās valstīs jau sauc bijušos premjerus pie tiesas par valsts novešanu krīzē.
– Nē, es nebūšu izmeklētājs, bet Zatlera Reformu partijas nonākšana pie varas nozīmēs nepārprotamu signālu, ka tiem, kas ar visām četrām kājām silē, jāizrāpjas no turienes ārā. Ka turpmāk tiks ņemti vērā Valsts kontroles atzinumi par valsts izsaimniekošanas gadījumiem un būs politisks atbalsts KNAB korupcijas apkarošanas centieniem. To primitīvi grib pasniegt, ka Zatlers nāk kā karotājs ar trim oligarhiem, un vairs tur nekā nav, bet faktiski lietas ir daudz nopietnākas – jāatjauno godīgums viscaur valsts pārvaldē. Arī taupība, arī – saprātīga apiešanās ar nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Te atkal jāņem viena balta lapa un jāsaskaita, cik naudas, nepareizi saimniekojot, palaiž vējā un cik, prasmīgi izlietojot budžetu, varēs pielikt veselībai, izglītībai un sociālajām lietām.
V. Krustiņš: – Cienījamais, aug uzņēmēju sašutums, ka viņiem nav strādnieku, bet tikām ir tūkstoši darbspējīgo, kuri ir ar mieru pārtikt no pabalstiem, kuri gatavi uz mūžu nokļūt valsts uzturā. Kāds risinājums?
– Es arī redzu "simtlatniekus", kuri pirms divām nedēļām stāvēja Liepājas šosejas malā, uz lāpstām atbalstījušies, un vakar viņu poza nebija mainījusies. Valsts nodarbinātības dienestam jāstrādā visciešākajā un vistiešākajā saskarsmē ar uzņēmējiem. Bezdarbnieki jāpārkvalificē par spējīgiem veikt darbu tajās nozarēs un specialitātēs, ko pieprasa uzņēmēji. Lai valsts piemaksā kādus dotācijas latus uzņēmumam, kurā maksā algu un ņem darbā šos iesīkstējušos nestrādātājus, taču tad, kad tie nespēj un negrib tikt galā ar pienākumiem, lai aizmirst nodarbinātības dienesta adresi. Lai valsts līdzekļus tērē to cilvēku labā, kuri patiešām cenšas pārvarēt īslaicīgu krīzi dzīvē, nevis "štata" slaistiem un parazītiem. Pilnīgi piekrītu jūsu stāvokļa vērtējumam – uzņēmējiem prasmīgu darbaroku katastrofāli trūkst. Ja to var mēģināt labot, tad par otru nelaimi – ka šajos gados pazaudēts darba tikumam pienācīgais gods un cieņa – nemaz nezinu tūlītēju risinājumu.
– Nezināt? Ja būsiet pie varas, jums nāksies kaut ko darīt – pieņemsiet kā padomju laikā likumu pret parazītisku dzīvesveidu?
– Nē, skolosim jaunos cilvēkus. Es kā tēvs esmu audzinājis dēlu Mārtiņu un meitu Ivetu gan strādāt, gan ar cieņu izturēties pret citiem cilvēkiem. Šodien no skolām pienāk pavisam satraucošas ziņas, kā padsmitgadīgie atļaujas izturēties pret skolotājiem, kā sāk "likt pamatus" tālākai dzīvei, dzerot, pīpējot, neko nedarot. Negribu kārtējoreiz pārmest, ka skola neaudzina, jo pamatvērtības bērnam ieliek ģimenē. Ja ģimene ir nelabvēlīga un neko labu no tēva, mātes nevar iemācīties, tad tomēr pie lietas jāķeras sabiedrībai. Londonā jaunekļi kapucēs sita veikaliem logus, ņēma, kas vien iepatikās, un gan sabiedrība saslējās pretdarbībai, gan tiesas piesprieda sodus, gan premjers rīkojās un nodeva nācijai apspriešanai jautājumu par pagrimumu zināmā sabiedrības daļā. Tādi paši "kapucēs" arī manā saimniecībā nozaga metālu, lai pārdotu un turpinātu vieglo dzīvīti. Kad aiznesām video cienījamai Kuldīgas policijai, viņi dēlam pateica priekšā visiem zināmu adresi, kur pieņem nelegālos metāllūžņus, un lika saprast – ja pats gribi kaut ko atrast, pats arī meklē.
Tāda neieinteresētība kaut ko darīt ir, no policijas iecirknīša sākot un ar visām ministrijām beidzot. Tas arī noved pie pagrimuma un darba tikuma prestiža krituma.
Tāpēc es piekrītu ZRP programmas uzstādījumam par visas tautas vēlētu prezidentu. Tas ir ceļš, kā panākt atbildību pašā valsts galotnē, tad pamazām mēģināt arī kāpnīti pa kāpnītei uz leju ieviest labāku pārvaldību. Ne jau es viens, bet tūkstoši vēlētāju gadiem ilgi pieprasījuši tiesības vēlēt prezidentu, bet tikpat sen viņiem solīts un nekas nav darīts. Zatlera partija atnāks un izdarīs.
– Tas tautai patiks gan, bet, ziniet, Mēteļa kungs, ka tikpat daudziem tūkstošiem vēlētāju nemaz tā neslāpst reformēt un reformēt, kā jūs piedāvājat un vedināt. Pielieciet kādu latiņu pensijai – tā ir cita lieta.
– Negribu gan piekrist, ka daudzi ir mierā, ka tie, kas izzaguši valsti, ar to varēs turpināt mierīgi darboties un vēl kādus pieņems klāt peļņā, ērtā vietā. Ir taču jāsaprot, ka valsts kasei garām aizgājušie un izkūpējušie miljoni – tās taču ir tās pensijas, kuras varēja būt lielākas! Saprotiet pareizi – ja kāds pats savā uzņēmumā, savām rokām un apķērīgu prātu ir nopelnījis kaut miljonu, es viņam pirmais roku paspiedīšu, ja tas panākts godīgi. Tomēr 20 gadus pārāk daudz "privatizēts", izpārdots un izsaimniekots – ar to samierināties nevar. Ja šodien ir ekonomikas, uzņēmības, attīstības laiks, novāksim birokrātiskos šķēršļus, sakārtosim nodokļus un likvidēsim negodīgu, "politekonomisku" konkurenci. Tad, ticiet man, saprātīgi saimniekotāji to izmantos ne tikai sev, bet arī valsts labklājībai, un pensijai varēs pielikt nevis latiņu, bet desmit un divdesmit vai vairāk latus.
Materiāls publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvijas Avīze".
Uz sarakstu
