Kuldīgas slimnīcas vadītājs: Uzlabojumi rindu administrēšanā nerisina nepietiekamā finansējuma problēmu medicīnā
Diskusijā, kurā Kuldīgas pašvaldība pie sarunu galda bija sapulcējusi Kuldīgas slimnīcas un SIA "Vizuālā diagnostika" vadību un Nacionālā veselības dienesta pārstāvjus, izskanēja atziņa, ka diskusijas dalībnieku spēkos nav ietekmēt valsts politiku un panākt finansējuma palielinājumu veselības aizsardzībai. Tādēļ tika diskutēts par to, ko darīt pašreizējā situācijā, kad pacienti uz izmeklējumiem vai vizīti pie speciālista spiesti gaidīt vairākus mēnešus vai pusgadu.
SIA "Vizuālā diagnostika" valdes loceklis Māris Rēvalds atzina, ka ārstniecības iestādes var mēģināt efektīvāk administrēt rindas. Tam piekrīt arī Kuldīgas slimnīcas vadītājs Eglītis: "Ja publiskais finansējums ir stipri mazāks nekā pacientu vajadzības, tad vienmēr būs rindas. Nacionālais veselības dienests ir tas, kurš nosaka noteikumus, slēdzot ar mums, ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem, līgumus, paredzot nosacījumus, ar kādu metodi rindas jāveido. Varbūt nav līdz galam ļoti stingri pateikts, bet tomēr doma ir tāda, ka rinda ir jāveido visa gada garumā, plānojot līdzekļus. Respektīvi, pacientam, zvanot uz ārstniecības iestādi, ir jāsaņem atbilde uzreiz nekavējoties, kurā dienā nākt uz konsultāciju. Piemēru ir daudz, rindas ir pat Bērnu slimnīcā. Jāgaida divi, trīs, četri un seši mēneši. Pēc sešiem mēnešiem vai pat pēc četriem mēnešiem ļoti daudzos gadījumos tā rinda vairs nedarbojas," atzina Eglītis.
Dažas ārstniecības iestādes šo problēmu risina, nosakot konkrētus datumus, kad iespējams pierakstīties uz noteiktu laika periodu. Arī Kuldīgas slimnīcas Radioloģijas nodaļā, kas nesen modernizēta, piesaistot privāto investoru SIA "Vizuālā diagnostika", tika veiktas izmaiņas pierakstīšanās kārtībā, nosakot konkrētu datumu, lai pieteiktos uz izmeklējumiem maijā un jūnijā. Rezultātā šomēnes noteiktajā datumā bija izveidojušās garas rindas nodaļas reģistratūrā un sacelta zināma ažiotāža.
"Otra metode ir ar tiem ažiotāžas datumiem, kuros var zvanīt un uz kaut kādu noteiktu periodu pierakstīties, kas šajā gadījumā vienkārši milzu pieprasījuma dēļ radīja katastrofu. Telefoni nobloķējās, bija cilvēku jūra, un tas slikti izskatījās," atzina Eglītis.
"Risinājumi ir jau likti lietā, tagad ir sadalīti pieraksta laiki pa atsevišķiem izmeklējumu veidiem. Iespējams, vēl kādus tehniskus risinājumus ieviesīs, bet pēc būtības jau problēma netiek atrisināta, jo ir nepietiekams finansējums. Jo labāku piedāvājumu formē, jo lielākas rindas un lielāka ažiotāža. Ja, piemēram, Ventspils slimnīcā rindu formē pēc tā varianta, kā Nacionālais veselības dienests patiešām vēlas, proti, visa gada garumā, tad tur uz magnētisko rezonansi, piemēram, jau šobrīd rinda ir oktobrī. Līdz ar to ventspilnieki, zinot, ka Kuldīgā noteiktā datumā ir cerība uz kaut ko pierakstīties, gāžas uz šejieni," problēmu ieskicēja Eglītis.
SIA "Vizuālā diagnostika" valdes loceklis Māris Rēvalds apelēja arī pie pašu pacientu godaprāta, jo novērots, ka pacienti, kuri pierakstījušies vairākus mēnešus uz priekšu, pa šo laiku ir atraduši iespēju veikt izmeklējumus vai nokļūt pie speciālista citur, bet neinformē ārstniecības iestādi par sava pieraksta atcelšanu. Reizēm uz izmeklējumiem neierodas pat tie pacienti, kuri pierakstījušies tikai dažas dienas iepriekš, tādējādi liedzot ātrāk saņemt nepieciešamo palīdzību citiem pacientiem.
Diskusijas dalībnieki atzina, ka pozitīva tendence ir aizvien pieaugošā darbinieku kolektīvā apdrošināšana, kas zināmā mērā palīdz risināt rindu problēmu, jo nepieciešamības gadījumā ārstniecības izmaksas tiek segtas ar apdrošināšanas polisi, atbrīvojot vietu rindā tiem pacientiem, kuri pretendē uz valsts apmaksātiem veselības pakalpojumiem.
Kā ziņots, Kuldīgas novada domē notika publiska diskusija par nepietiekamajām valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kvotām, kas liedz iedzīvotājiem saņemt viņiem nepieciešamos pakalpojumus - diagnostiskos izmeklējumus, ārstu konsultācijas un rehabilitācijas pakalpojumus.
Uz sarakstu
