Kuldīgas novadā ir pārāk daudz kūlas ugunsgrēku
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Kuldīgas daļas komandieris Aleksandrs Stefaņuks informēja, ka novadā ik gadu tiek reģistrēts pietiekami liels kūlas ugunsgrēku skaits: 2013.gadā – 59, 2014.gadā – 55, 2015.gadā – 58, bet 2016.gada pirmajos trīs mēnešos VUGD Kuldīgas novadā dzēsis jau 44 kūlas ugunsgrēkus. Lielākā daļa ir speciālas dedzināšanas rezultāts, lai arī kūlu dedzināt ir aizliegts un par to draud administratīvā atbildība un naudas sods. Daļa kūlas ugunsgrēku izceļas arī neuzmanības dēļ, piemēram, no lapu dedzināšanas, ugunij aizejot tālāk. Ugunsgrēku ne vienmēr izraisa iedzīvotāji, biežāk vainīgie esot garāmgājēji vai garāmbraucēji, dažkārt makšķernieki, kā arī konstatēti gadījumi, kad sausajai zālei uguni pielaiduši skolēni. Daudzkārt no kūlas uguns pārmetas uz ēkām, automašīnām, mežu, cieš un iet bojā arī cilvēki. Stefaņuks uzskata, ka visām atbildīgajām institūcijām kopīgiem spēkiem būtu jāveic nepieciešamās darbības, lai samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu. "Viens nav karotājs," sacīja Stefaņuks.
Komisijā diskutēja par to, ka nereti tās vietas, kur deg kūla, gadu no gada atkārtojas, tāpēc rudenī jākontrolē, lai zāle tiktu nopļauta. Taču ir daudz tādu teritoriju, kur to nemaz nevar izdarīt – ir purvaini apvidi, vietas, kur mehanizēta pļaušana nav iespējama, daļā teritoriju arī nedrīkst pļaut zāli, jo tās atrodas dabas liegumā. Pašvaldības policija skatās līdzi gan zāles pļaušanai, gan, patrulējot pilsētā, raugās, vai kaut kur nav izcēlies kūlas ugunsgrēks. Par neuzkoptām teritorijām apsaimniekotājiem un īpašniekiem uzlikti arī administratīvie sodi. Komisijā vienojās, ka detalizēti jāizanalizē, kurās vietās biežāk notikusi kūlas dedzināšana, un jāmeklē risinājums, kā sakārtot tās platības, kurās zāli dažādu iemeslu dēļ nav iespējams nopļaut.
Kūlas dedzināšana ir aizliegta, tā var apdraudēt cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī tā rada būtisku kaitējumu dabai.
Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos Nr.82 "Ugunsdrošības noteikumi" ir noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz tālruni 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs un jāatbild uz dispečera jautājumiem.
Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.
Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju ierašanās, tad ieteicams objektīvi izvērtēt situāciju un pārliecināties, vai dzēšana neapdraudēs viņa veselību un dzīvību.
Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī var izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst, tām uzkāpjot, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni 1 – 2 metru attālumā no liesmām, jo tādējādi, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, cilvēks būtu mazāk apdraudēts. Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā vietā.
Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem normatīvajos aktos ir paredzēti šādi sodi:
par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 – 700 eiro;
par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām 140 – 700 eiro, bet juridiskajām personām – 700 – 2900 eiro;
saskaņā ar MK noteikumu "Ugunsdrošības noteikumi" 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 30 – 280 eiro, bet juridiskai personai – 280 – 1400 eiro.
VUGD aicina iedzīvotājus neapdraudēt savu un apkārtējo cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību un nededzināt kūlu!
Uz sarakstu
