Kas īsti ir vecajās recepšu grāmatās minētais briežraga sāls
Senākās receptēs minēts briežraga sāls. Ar ko to var aizvietot? Anita Kļaviņa Rīgā
Briežraga sāls jeb amonija hidrogēnkarbonāts nav jāaizstāj, jo tas joprojām nopērkams garšvielu veikalos. Tas ir balts, kristālisks pulveris ar viegli jūtamu amonjaka smaržu, tāpēc to nereti dēvē par ožamo sāli. Šis sāls ir iekļauts pārtikas piedevu sarakstā ar numuru E 503. Tik neparasts nosaukums dots tāpēc, ka senāk sāli ieguva no briežu ragiem, bet mūsdienās ražo rūpnieciski, oglekļa oksīdu savienojot ar ūdeni un amonjaku.
Briežraga sāls ir ļoti labs mīklas irdinātājs. Saimnieces gan nereti aizbildinās, ka receptēs to itin viegli var aizstāt ar sodu vai cepamo pulveri. Patiesībā briežraga sāls augstas temperatūras ietekmē uzvedas mazliet atšķirīgi nekā soda. Proti, jau +60 °C tas sadalās, radot daudz gāzu. To nevar teikt par sodu, un, ja tās pievienots par daudz vai mīklā nav bijis skābpiena produkta vai citrona sulas, ar ko sodai reaģēt, galaproduktam veidojas ļoti nepatīkama garša un smarža. Briežraga sāli parasti pievieno daudz mazāk nekā sodu, daudzās receptēs kombinē sodu un šo sāli.
Briežraga sāli var iegādāties garšvielu veikalos "Avokado", "Gafū", kā arī "Arkolat". Cenas dažādos veikalos atšķiras, piemēram, "Arkolat" 50 g maksā 1,30 eiro, bet "Avokado" – 0,85 eiro.
Raksts tapis sadarbībā ar