Inga Bērziņa ES Reģionu komitejā uzstājās ar uzrunu debatēs par migrāciju

Kā pilsētas informācijas portālu Kuldiga24.lv informēja Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvji, diskusiju ievirzīja Eiropas Parlamenta deputāte Anna Gomes, tika prezentēts arī Reģionu komitejas pasūtītais pētījums "Reglamentējošie noteikumi attiecībā uz nodarbinātību un migrācijas politikas finansēšanu ES".

"Kopš 1998.gada Latvija saņēmusi gandrīz 2000 personu patvēruma pieteikumus, un līdz šim bijusi tranzīta valsts. Tagad, kad esam apņēmušies divu gadu laikā uzņemt gandrīz 1000 personu, Latvijas pašvaldības saskaras ar virkni izaicinājumiem.

Piemēram, Kuldīgas novada pašvaldības ieskatā pastāv vairāki problēmjautājumi, kas būtu jārisina bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu uzņemšanā Kuldīgas novada pašvaldības teritorijā:

* Izmitināšanas problēma, jo ir nepietiekams pašvaldības dzīvojamais fonds Kuldīgas novadā;
* Sociālo darbinieku nepietiekamais sagatavotības līmenis darbam ar bēgļiem (valodas, kultūras barjera u.c.). Darbs ar bēgļu integrācijas jautājumiem prasītu papildus cilvēkresursus, viņu sagatavošanu, algošanu;
* Vienlīdzīga sociālo pakalpojumu nodrošināšana. Šobrīd visā Latvijā pašvaldībām ir ierobežoti budžeta līdzekļi, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus;
* Bezdarbs. Pēc ekonomiskās krīzes Latvijā joprojām aktuāls ir nodarbinātības jautājums.  Kādas būs darba iespējas bēgļiem, ņemot vērā viņu latviešu valodas  zināšanu trūkumu? Sasaucas ar pētījumu.
* Bēgļu bērnu integrācija izglītības iestādēs. Bēgļu valoda, kultūra un mentalitāte Kuldīgas novada pedagogiem ir sveša.
* Bažas par nacionāliem konfliktiem, drošību un sabiedrisko kārtību. Tāpat pastāv bažas par noziedzības līmeņa paaugstināšanos, terorisma draudiem u.c.

Jāņem vērā iedzīvotāju attieksme. Vairāk nekā 85% ir pret bēgļu uzņemšanu. Un ar šo viedokli ir jārēķinās, jo mūsu iedzīvotājiem arī ir cilvēktiesības. Iedzīvotāji izdara izvēles. Un viņi tās izdara katru dienu. Ietekme uz biznesu, jau tagad tūristi no Kuldīgas novada izvēlas citus galamērķus, Poliju, Baltijas valstis, jo tur jūtas drošāk.

Līdzībās. Par ES finansējumu. Ja svaru kausos ir skolas reorganizācija vai finansējums tās atjaunošanai, tad atbilde ir – nevajag mums to naudu, mēs gribam savu vidi, savu skolu, skolotājus, to, ko sajūtam kā mājas. Tāpat ir ar bēgļiem. Latvijas valdība ir apņēmusies to darīt, bet iedzīvotāji to nevēlas, un būs drīzāk gatavi atteikties no naudas, nekā pieļaut mošeju būvniecību. Nevajag to uztvert kā noliedzošu attieksmi pret islamu, tieši pretēji, esmu iepazinusi islamu zemēs un caur cilvēkiem, kuri ir musulmaņi, un izturos pret to ar cieņu. Tajā pašā laikā nespēju to iedomāties savā valstī. Tas ir kā cīņa pret dabas likumiem. Esmu ģeogrāfs, tāpēc varu Jums apgalvot, ka nevar apturēt jūru vietās, kur tā izskalo krastu, un, uzbūvējot māju nepārdomāti tuvu, tā tiks nopostīta. Nevar ar varu izmitināt citu kultūru vietās, kur tā netiek gaidīta.

Cita lieta ir sociālā palīdzība, atbalsts konfliktu risināšanai mītnes zemēs. Cīņa ar cēloņiem, nevis ar sekām. Uz to ir jāvērš uzmanību, nevis jākļūst par karu izraisītāju, negodīgu biznesa interešu un kontrabandistu ķīlniekiem.

Domāju, ka jādara viss iespējamais, lai cilvēkiem nebūtu jāpamet mājas, lai viņi varētu dzīvot savās mītnes zemē. Situācija Sīrijā vai Lībijā, kas to ir izraisījis, jācīnās ar cēloņiem, nevis ar sekām," uzrunā sacīja Bērziņa.

Kā jau iepriekš ziņots, 2015.gadā Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa kļuva par Eiropas Reģionu komitejas locekli un jau vairāk nekā gadu aktīvi darbojas Eiropas Savienības vietējo un reģionālo pašvaldību politiskajā asamblejā. Darbam Eiropas Reģionu komitejā Ingu Bērziņu bija izvirzījis Kurzemes plānošanas reģions. 

Latvijas delegācijā ietilpst 14 vietējo pašvaldību politiķi – 7 locekļi un 7 aizstājēji. Delegācijas sastāvu ierosinājusi Latvijas valdība un 27.janvārī oficiāli apstiprinājusi Eiropas Savienības Padome. Latvijas pašvaldību līderi Eiropas Reģionu komitejā pārstāv Latvijas pilsētu un novadu intereses Eiropas Savienībā.

Eiropas Reģionu komiteja ir 28 ES dalībvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvju asambleja. Tās uzdevums ir iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības un to pārstāvētās kopienas ES lēmumu pieņemšanas procesā un informēt tās par ES politiku. Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei ir jākonsultējas ar Komiteju par tām politikas jomām, kas skar reģionus un pilsētas.

Katram no 350 komitejas locekļiem jābūt politiski ievēlētam savā pilsētā vai reģionā. Vietējā un reģionālā līmeņa politiķi līdz pat sešām reizēm gadā pulcējas Briselē, lai apspriestu politiskās prioritātes un pieņemtu atzinumus par ES tiesību aktiem.

Uz sarakstu