Dzelzītis: ja nebūs smieklīgi, varēsi man iespert
Tā uz savām monoizrādām "Līgavainis" jau otro sezonu draugus un paziņas aicina aktieris Lauris Dzelzītis, kurš nevien divas stundas noturēja skatītāju uzmanību Ozolnieku kultūras namā 10.novembrī, bet arī teicami pārvaldīja viņu emocionālo stāvokli – no ironijas un smaidiem līdz vieglai smieklu vētrai.Kā tad dramaturga Uģa Segliņa sarakstītajā scenārijā un režisora Jura Rijnieka veidotajā iestudējumā tipisku vīrieša attieksmi pret mīlestības un kāzu savstarpējo sakarību izdzīvoja viens no Latvijas iekārojamākajiem vecpuišiem – Dailes teātra štata aktieris Lauris Dzelzītis? Ļoti organiski, ar milzīgu pašatdevi un mīlestību pret saviem skatītājiem. Uz brīdi pat aizmirsās, ka tas ir viena aktiera stāstījums, jo gandrīz fiziski varēja sajust viņa potenciālās līgavas – gan Beāti, gan Annu. Tik liela ir aktiera iztēles vara pār skatītājiem. Pietrūka Laura dziedāšanas, izņemot sērīgi vilkto "Esmeralda", kā arī ģitārspēles, ar ko viņš esot priecējis pirmizrādē. Toties kā mūzikas skolas absolvents aktieris uzteicami spēlēja trompeti.
Videografikas bija mazliet vecmodīgas un, iespējams, šaurā skatuve, traucēja Dzelzītim svabadi kustēties.
Tūlīt pēc uzstāšanās – vēl nenosusinājis sviedrus un nepārģērbies privātās drēbēs. Lauris piekrita uz pilsētas informācijas portālu tīkla Pilseta24.lv ekspresinterviju aizkulisēs.
Vai tu kaut kā īpaši mobilizējies pirms iznākšanas uz skatuves?
Jā, jo katrā vietā ir citādi, citāda publika un nosacījumi. Zini – vienam būt uz skatuves man nav ikdiena.
Vai tu jūties kā stand up komiķis vai aktieris?
Tas ir kaut kāds mikslis starp komiķi un aktieri. Jo stand up kultūra Latvijā vēl ir "bērna autiņos". Man kā paraugs ir Jānis Skutelis, kurš to var "pavilkt".
Vai tev scenārijs viegli "līda" galvā? Uģis Segliņš to rakstījis speciāli priekš tevis.
Jā, to viņš zināja iepriekš, ka raksta man. Pa kaulam. Segliņš ir ļoti asprātīgs. Galvenais ir labs scenārijs un tad to mēģināt nesačakarēt. Tas Latvijā ir liels retums. Scenārijs ir ļoti loģisks, jo viss sižets virzās pa pakāpieniem un loģiskās saitēs. Esmu autodidakts, man nevajadzēja konsultēties ar scenārija autoru par tā izprašanu. Kad lasīju, galvā pašam kārtojās ainu bildītes kā kino. Uz skatītājiem jau pārbaudīju, kuras vietas iet labāk, kuras ne tik labi. Kur vajag pamainīt.
Vai tu radoši ko piedomāji klāt scenārijam?
Jā, sarakstē ar Segliņu esam šo to pielikuši klāt vietās, kur to atļauj improvizācijas iespējas. No manis nāca mazas asprātībiņas, ar ko papildinājām. Kaut vai par Kombuļu Inesi, kura ir visur. Vai par Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kurš teica: "Sen neesi pa muti dabūjis?" Tos tauta atpazīst.
Savā dzīvē tu vairāk esi izvēlējies Annas vai Beātes tipa sievietes?
Kuram nepatīk spožās, elegantās Beātes tipa sievietes, – parādi man! Man jau liekas, ka sieviete izdara izvēli. Lai sievieti iegūtu, viņu ir jāiekaro. Bet, lai sieviete dabūtu vīrieti, viņai ir jāpadodas. Mērķis sievietei un vīrietim ir viens, bet ceļš pie tā ir atšķirīgs.
Kā tu sajūti – vairāk atdod enerģiju zālei, vai saņem to arī pretī?
Ir jāmāk iekustināt zāli un sadalīt spēkus, lai pietiktu. Nevis ar fiziku, bet to izdarīt gudri. Nevar kā jaunībā, kad visu centies izdarīt ar spēku un ātrumu – bliez un enerģija šķīst uz visām pusēm. Bet tā aiziet nekurienē. Šeit jāvirzās uz priekšu sižetā un precīzi jāsaliek akcenti, lai noturētos sasaistē ar skatītājiem. Jo tomēr tās ir divas stundas...Parasti stāstot vienu stāstu, skatītājiem kļūtu garlaicīgi jau pēc 10,15 vai 20 minūtēm. Jājūt un jāpalīdz zālei. Nevar darboties monotoni, jāuztur spriedze. Jāpieņem impulsus, ko zāle padod pretī. Nevar maukt tikai savu tēmu. Paralēli jāieklausās un jāsadzird, ko saka zāle.
Vai Bauskā bija pilnīgs anšlāgs?
Cēsīs bija ļoti labi. Bauskā – super. Daudzi bija sabraukuši arī no Iecavas. Izrāde gāja gludi un raiti.
Vai sievietes tevi nēsāja uz rokām?
Ko – nēsāja? Nenēsāja...
Vai tu vēlētos sieviešu auditoriju uzkarsēt līdz tādām stāvoklim, ka viņas mestu krūšturus uz skatuves kā "Labvēlīgam tipam" koncertos, vai plēstu kreklus?
Cik zinu, "Labvēlīgam tipam" tā ir īpaši iestudēta akcija. Var būt, ka iespējams to panākt stand up izrādē. Bet tas pilnīgi noteikti nav mans pašmērķis, nebiju par to pat aizdomājies. Man prieks kā aktierim ir tad, ja pēc aplausu intensitātes un skaņas jūtu to, kā cilvēkiem paticis. Ja jūtu, ka aplausi nav formāli, bet tu tiec apbalvots ar aplausiem un uzsaukšanu. Tas ir profesijas skaistums. Protams, ziedi arī.
Vai tu apzināti tiecies iekļūt dzeltenās preses sastādītos iekārojamāko vecpuišu topos?
Paši mēs zinām, ka dzeltenā prese taisa to, ko vajag, lai būtu lasītāji un klikšķu skaits uz attiecīgo rakstu internetā. Un man ar to nav nekāda sakara. Ne man tas patīk, ne mani tas interesē. Es gribu darīt savu darbu pēc iespējas labāk. Lai vērtē mani pēc padarītā, nevis – muļķībām dzeltenajā presē. Saprotu, ka tā ir aktiera profesijas un atpazīstamības neatņemama sastāvdaļa. To nākas pieciest. Kā ar jaudīgu mašīnu – jārēķinās, ka tā arī daudz apēdīs degvielu.
Kā tavs mersītis ripo?
Ļoti labi – es to atdzinu no Norvēģijas. Tam jau bija pilna komplektācija. Šo to no detaļām pielasīju klāt Norvēģijā. Tepat izjaucu un atkal saliku kopā.
Vai tava paša privātā dzīve ir sakārtota?
Kas attiecas uz sadzīvi – jā.
Vai bieži apmeklē sporta zāli, lai būtu formā?
Ja ar publiku saslēdzas, varētu vālēt tālāk. Ilgāk nekā tam atvēlētās divas stundas. Sevi piespiežu paskriet. Vairs negribas iet uz zāli – kačāt muskuļus. Vairāk velk skriet, staipīties un peldēt.
Vai fanes daudz sūta SMS vai dežūrē pēc izrādēm pie teātra izejas?
Nē, tas gan nenotiek. 27.novembrī man būs Salaspilī jāuzstājas vārdadienā, tad ceru sagaidīt vairāk ziedu un apsveikumu. Kūkas lai nenes, es nedrīkstu uzbaroties. Man patīk visādi ziedi. Svarīgākais ir dāvinātāja, no kā.
Vai tu spēj apvienot šo tūri ar Dailes teātra štata aktiera režīmu? Galvenajam režisoram Dž.Dž. Džilindžeram neesot pa prātam, ja aktieri iesaistās blakus projektos – reklāmas un TV seriālos.
Tik traki nav, jo es šeit strādāju pamatprofesijā. Šādā veidā es realizēju to aktierisko spektru, ko neaizpildu teātrī. Ar šādām izrādēm palīdzu savai aktiera izaugsmei. Ja tu strādā profesijā un pa tēmu, nav nekādi aizliegumi. To prese ir safantazējusi.
Tuvākās izrādes paredzētas:
27.novembrī Salaspils kultūras namā "Rīgava", sākums plkst.19.00
29.novembrī Kuldīgas kultūras centrā, sākums plkst.19.00
12.decembrī Jelgavas kultūras centrā, sākums plkst.19.00 Uz sarakstu