Citskovskis: Šogad valsts pārvaldē sasniegti labi rezultāti cilvēkresursu attīstībā un funkciju centralizācijā
Pērnā gada novembrī valdībā apstiprinātais reformu plāns paredz valsts pārvaldes nodarbināto skaitu līdz 2020.gadam ik gadu samazināt par 2%, kā arī izlīdzināt atšķirīgo darba samaksu tā dēvētajās "bagātajās" un "nabadzīgajās" valsts iestādēs. Plāns arī paredz līdz 2018.gada beigām izvērtēt mazo iestāžu efektivitāti un iespējamu apvienošanu.
Valsts kancelejā norādīja, ka valsts pārvaldes reformu plāna pirmajā īstenošanās gadā tika uzsākts "pārmaiņu ceļš, lai pēc trim gadiem tā kļūtu kompaktāka, efektīvāka un mazāk birokrātiska".
Citskovskis skaidroja, ka pirmo gadu reformu plāna izpildē raksturo sistemātisks darbs pie esošās situācijas izvērtēšanas, problēmjautājumu definēšanas, risinājumu radīšanas un valsts pārvaldes iestāžu izpratnes veicināšanas.
"Pārmaiņu vadība nereti nav viegla un ātri veicama, it īpaši tik plašā sektorā kā valsts pārvalde, līdz ar to pirmais gads ir kā kursa noteikšana, kādā virzienā kuģim turpmāk doties. Jo precīzāk un tālredzīgāk tas tiks izdarīts, jo raitāks un sekmīgāks būs turpmākais divu gadu ceļš. 2018.gadā esam sasnieguši ļoti labus rādītājus cilvēkresursu attīstībā, funkciju centralizācijā un pakalpojumu pilnveidošanā," uzsvēra Citskovskis.
Šogad cilvēkresursu attīstības jomā tika īstenota koordinēta valsts pārvaldes darbinieku attīstības programma, norādīja Valsts kancelejā. Savukārt līdz ar 2019.gadu sāks darboties trīs valsts pārvaldes inovāciju laboratorijas, kur speciāli izveidotas projektu komandas - valsts pārvaldes darbinieki, sociālie partneri, akadēmiskie spēki, NVO, uzņēmēji - pieredzējušu ārvalstu ekspertu vadībā attīstīs rīkus un metodes, kas veicinās valsts pārvaldes darba efektivitāti. Šāda metode tiek izmantota daudzviet pasaulē, norādīja kancelejā.
Tāpat notikusi valsts atbalsta funkciju centralizēšana. Piemēram, ar potenciālu attīstīties par visu valsts pārvaldes iestāžu zināšanu un vienoto atbalsta pakalpojumu sniegšanas centru tiek minēta Valsts kase, kas grāmatvedības funkcijas veic jau astoņām iestādēm. Savukārt Labklājības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paralēli centralizētai grāmatvedībai īsteno arī centralizētu personāla administrēšanu.
Līderi iepirkumu kopējā veikšanā resoru ietvaros ir Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija un Labklājības ministrija. Savukārt Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) veic informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) funkciju nodrošināšanu visām VARAM padotības iestādēm, bet Tiesu namu aģentūra IKT jomā apkalpo visas Tieslietu ministrijas padotības iestādes, izņemot Ieslodzījumu vietu pārvaldi.
"Līdz ar to iestādes, samazinot savas administratīvās izmaksas, radušas iespēju ieguldīt ietaupītos resursus pakalpojumu attīstībā un darbinieku pilnveidē," secina Valsts kanceleja.
Lai panāktu valsts pārvaldes efektivitāti un ieviestu "nulles birokrātiju", patlaban darbs norit divos līmeņos - iekšējā, kas ir birokrātijas mazināšana valsts pārvaldē, un ārējā, kas ir birokrātiskā sloga mazināšana uzņēmējiem un iedzīvotājiem, piemēram, ieviešot principus "konsultē vispirms" un "iesniedz vienreiz" stiprināšana.
Lai uzlabotu komunikāciju starp valsts pārvaldes iestādēm un sekmētu iestāžu saziņu ar iedzīvotājiem, pilnveidotu cilvēkresursu vadības procesus un modernizētu Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesu, padarot to pieejamāku un saprotamāku sabiedrībai, Valsts kanceleja īsteno trīs apjomīgus IKT projektus - Valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības informācijas sistēmu (CIVIS), Tiesību aktu portālu (TAP) un Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienoto platformu (GOV.LV).
Arī Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāre Guna Paidere atzīst, ka 2018.gads UR un visas valsts pārvaldes vēsturē paliks kā gads, kad tika atklāts pirmais virtuālais asistents publiskajā pārvaldē Latvijā - "UNA", kas sniedz atbildes uz klientu biežāk uzdotajiem jautājumiem gan UR tīmekļvietnē, gan vietnē "Facebook", tādējādi pakāpeniski pārņemot darbinieku rutīnas darbu, lai viņi varētu vairāk laika veltīt kvalificētāka darba veikšanai.
Savukārt Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helviga stāstīja, ka izmanto mūsdienu tehnoloģiju piedāvātās iespējas, piemēram, satelītattēlus, dronus un tiek veiktas mobilās kontroles, platību maksājumiem visi dienesta klienti piesakās tikai elektroniski utt.
"Optimizējam dažādus iekšējos procesus, kā arī šobrīd darbu uzsāk robots. Tas ļauj mums taupīt resursus un mazināt administratīvo slogu. Savukārt situācijās, kad kāds dienesta darbinieks aiziet pensijā vai pārtrauc darba attiecības, izvērtējam, vai meklēt jaunu darbinieku. Šādi esam samazinājuši 20 štata vietu, neradot papildu slogu budžetam ar atlaišanas vai bezdarbnieku pabalstiem," teica LAD vadītāja.
Uz sarakstu
