"Vienotības" pārstāvētie EP deputāti ļoti atzinīgi vērtē Latvijas prezidentūras sasniegtos rezultātus
EP deputāte Sandra Kalniete, kas kā locekle darbojas Ārlietu komitejā, skaidroja, ka Eiropas institūcijās, kā arī EP iespaids par Latvijas prezidentūru ir ļoti labs.
"Ja mēs runājam par prezidentūras mērķiem, dzīve vienmēr ievieš zināmas korekcijas," viņa sacīja. "Neviens nevarēja paredzēt, ka mūsu prezidentūras priekšā būs tādi izaicinājumi kā ES iekšējā drošība, kas izvirzīja jaunus uzdevumus, kas bija jārisina Latvijas prezidentūrai, un darbs pie tā būs jāturpina arī nākamajām prezidentūrām," piebilda deputāte. Tāpat viņa uzsvēra, ka Latvijas prezidentūrai nācās saskarties ar saasināto migrācijas problēmu, kā arī aktuālo situāciju Grieķijā, kas darbā ieviesa zināmas korekcijas.
"Bet ir arī jautājumi, kas sabiedriskajā telpā izpelnījušies mazāku uzmanību, jo tie ir tehniskāki," norādīja Kalniete, par piemēru minot tā dēvēto Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera investīciju programmas saskaņošanu un lēmumu pieņemšanu. Deputāte īpaši izcēla panākumus vienotā dzelzceļa tirgus jomā, kas nosaka dzelzceļa pārvadājuma noteikumus. Tie gan saglabājas nacionāli, taču tas esot tālākais solis izlīdzinājumam.
"Jāpiemin arī viesabonēšanas izmaksu izlīdzināšana - tās vairs nebūs jāmaksā no 2017.gada, kam būs produktīvs iespaidus uz visiem lietotājiem," pārliecinoši norādīja Kalniete.
Vaicāta par kritizēto Austrumu partnerības samitu, kas norisinājās Rīgā, deputāte atzina, ka var kritizēt to, ka netika pieņemti pietiekami tālejoši lēmumi attiecībā uz Ukrainu un Gruziju, ka nesaņēma bezvīzu režīmu, bet samitā tika pieņemts lēmums, ka tehnisko kritēriju izpilde ļaus bezvīzu režīmam stāties spēkā. "Liels panākums ir arī tas, ka Austrumu partnerība kā dialoga formāts tika saglabāts. Mūsu prezidentūras laikā arī notika diskusijas ar mūsu partneriem par jauno politiku, kas būs individuāli piemērota katrai valstij, padziļinot izpratni par ES," viņa piebilda.
Līdzīgu viedokli sarunā ar aģentūru LETA pauda arī Krišjānis Kariņš, kas darbojas rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā. Viņš norādīja, ka Latvijas valdības pārstāvji, diplomātiskais korpuss, kā arī ministriju pārstāvji prezidentūras laikā ir apliecinājuši savu profesionalitāti, kas īpaši cēlis valsts prestižu.
"Mēs tiešām spējām panākt vairākas nozīmīgas lietas," skaidroja Kariņš, par piemēru nosaucot jau minēto Junkera investīciju plānu un Telesakaru vienotā tirgus priekšlikumu, kas paredz viesabonēšanas piemaksu atcelšanu. "Tāpat jāpiesauc emisijas tirdzniecības sistēmas vienošanās panākšana un vēl citi būtiski jautājumi. Mēs sevi pierādījām kā ārkārtīgi pragmatiskus un veiksmīgus. Ja vajag panākt rezultātu, latvietis ir jāliek par vadītāju, jo mēs spējam panākt progresu," piebilda deputāts, neslēpjot gandarījumu par savu kolēģu izteiktajiem pozitīvajiem atzinumiem par Latvijas paveikto.
Tikmēr bijušais Latvijas aizsardzības un ārlietu ministrs, pašreizējais EP deputāts Artis Pabriks pauda viedokli, ka prezidentūra valstīm ir sava veida brieduma pārbaudījums. "Valsti, kas novadījusi prezidentūru, vairs nevar uzskatīt par jauno ES dalībvalsti," viņš sacīja.
Runājot par Latvijas izvirzītajām prioritātēm, deputāts norādīja, ka tajās, neskatoties uz vairākiem izaicinājumiem, tostarp minēto situāciju Grieķijā, panākts ievērojams progress. Tāpat Pabriks īpaši uzsvēra Latvijas ierēdniecību, kas ir ieguvusi ļoti zinošus un profesionālus cilvēkresursus. Viņš arī norādīja, ka Latvija spēs šos cilvēkus noturēt, jo, pat ja viņi uzsāks darbu citās valstīs vai institūcijās, tie tomēr būs zinoši tautieši, kas atbalstīs Latviju.
Atzinīgus vārdus par Latvijas prezidentūru pauda arī Inese Vaidere, uzverot, ka "tā ir pavadīta godam", jo Latvija sevi pierādījusi ar ārkārtīgi zinošiem cilvēkiem, kā arī prasmi strādāt, lai sasniegtu nepieciešamos rezultātus.
Latvija par savas pirmās prezidentūras darbības prioritātēm bija noteikusi informācijas sabiedrības stiprināšanu un tās piedāvāto iespēju izmantošanu ES nākotnes attīstībai, ES lomas stiprināšanu globālā mērogā, labklājības un drošības telpas veidošanu ES kaimiņu reģionos, kā arī veicināt konkurētspējīgāku ES kā pamatu izaugsmei, cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai un ieguldījumu nākotnes attīstībā.
Trio prezidentūru 2014.gada otrajā pusgadā ievadīja Itālija, tai šī gada pirmajā pusē sekojot Latvijai, savukārt gada otrajā pusgadā to noslēgs Luksemburga.
Uz sarakstu
