Skaistā Kandavas mācītājmuiža un Ozolāju dabas taka

Kandavas draudze pastāvējusi jau aptuveni 1567. gadā, kad arī celta pirmā koka baznīca. Draudzes mācītājiem uz viņu kalpošanas laiku kā dzīvesvieta un atalgojums tika piešķirta mācītājmuiža jeb pastorāts – zemesgabals ar dzīvojamo un saimniecības ēkām. Kandavas mācītājmuiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Aiz mācītājmājas sākas vairāk nekā kilometru gara, ainaviska mācītājmuižas Ozolāju dabas taka.

Vēsture

Kandavas mācītājmuiža zināma jau kopš 1582. gada. Lai arī dzīvojamās ēkas celtniecība uzsākta jau 1652. gadā, tā ieilgusi, turklāt plānojums vairākkārt ticis mainīts. Pēc lielā mēra 1710. gadā vietējās latviešu un vācu draudzes apvienojušās, izveidojot vienu mācītājmuižu.

Klasicisma stilā celtās mācītāja mājas projektu 1834. gadā izstrādāja Kurzemes guberņas arhitekts Karls Frike. Tās fasādes izteiksmība panākta ar kāpnēm un ieeju. Ēka izvirzīta ar četru kolonnu portiku, ovāla telpa izbūvēta blakus bijušajai zālei. Muižas nama būvdarbi pēc Kurzemes guberņas īpašumu pārvaldes rīkojuma tika sākti 1835. gada pavasarī; būvmateriālus jau 1833. gadā tika sagādājušas Kandavas, Dzirciema un Daigones muižas.

Kā būvuzņēmējs darbojās pats mācītājs Karls Bernhards Bekers, kurš būvdarbu veikšanu uzticēja Kandavas mūrniekmeistaram Vilhelmam Šlupam. Darbi tika pabeigti 1837. gada nogalē. Ap dzīvojamo māju atradās arī vairākas saimniecības ēkas: kalpu māja, divas kūtis, klēts, kā arī stallis.

Kandavas iecirkņa prāvests (1821-1836) Karls Ferdinands Amenda, slavenā vācu komponista Ludviga van Bēthovena draugs, Kandavas mācītājmuižā nav dzīvojis, tomēr, ļoti iespējams, tajā viesojies, pārraugot savā pārvaldībā esošo Kandavas draudzi un mācītāja Bekera darbu.

Tā kā 1919. gadā Kandavas draudzē nav bijis mācītāja, mācītājmuiža nodota valsts īpašumā un zeme sadalīta jaunsaimniecībās, mācītāja rīcībā atstājot tikai dzīvojamo ēku. Kapitālremonts mācītājmuižā ticis veikts 1928. gadā, kas sakrīt ar ievērojamākā no 20. gadsimta Kandavas draudzes mācītājiem Riharda Zariņa amatā stāšanās gadu. Tieši ar viņu saistās ziņas par mācītājmuižas apdzīvošanu un veiksmīgu apsaimniekošanu.

Jau 1942. gada 2. jūnijā ar Nr. 1977 Kandavas mācītājmuižas dzīvojamā ēka tika ierakstīta valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Pēc II Pasaules kara, 1945. gadā mācītājmuiža tika atkārtoti nacionalizēta, muižas centrs nodots Kandavas sovhoztehnikuma rīcībā. 

Vēlākajos gados mācītājmāja pārbūvēta un tajā ierīkoti dzīvokļi, saimniecības ēkas lietotas fermas vajadzībām. Ņemot vērā to, ka par ēku uzturēšanu kārtībā netika domāts, saimniecības ēku un daļēji arī mācītājmājas stāvoklis padomju gados ir krietni pasliktinājies. Mūsdienās ir uzsākti muižas apkārtnes sakopšanas darbi.

Ozolāju dabas taka

 

Pie Kandavas mācītājmuižas paveras lielisks skats uz Abavas senleju. Aiz Mācītājmājas ēkas sākas taka, kas ved pa Abavas senlejas krasta nogāzi līdz pļavām tās tagadējos krastos, kur atrodas kāda īpaša vieta – Vecie Ozolāji. Vecie Ozolāji Abavas upes līkumos ir daudziem kandavniekiem mīļi un zināmi un agrāk tā bija ļoti populāra pasākumu un atpūtas vieta. 

Lai celiņš no Mācītājmājas būtu izejams visiem un ar sausām kājām, lai ļautu priecāties par gleznainajiem Abavas upes krastiem, kā arī, lai neizbradātu avotus, kas spraucas no nogāzes, un lai saudzētu dabisko ozolu mežu, projekta “Biotopu aizsardzības pasākumi Abavas senlejas dabas takās” ietvaros izveidotas kāpnes un divas platformas.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu