IZM plāno uzņemties studiju akreditācijas procesa organizēšanu

Pievienota 4., 9. un 10.rindkopa

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pati varētu uzņemties augstskolu studiju akreditācijas komisijas darba organizēšanu, lai nodrošinātu Eiropas Sociālā fonda projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" vērtēto programmu un licenzēto, bet vēl neakreditēto studiju programmu akreditāciju, šodien pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (V) žurnālistiem sacīja IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa.

Šo risinājumu IZM gatavo izskatīšanai rītdienas Ministru kabineta ārkārtas sēdē, kurā plānots lemt par akreditācijas jautājumiem. Tādējādi ministrija uzņemtos funkcijas, kuras bija paredzēts deleģēt Vācijas augstākās izglītības akreditācijas aģentūrai ASIIN.

Liepiņa atklāja, ka nākotnes risinājums par to, kā notiktu regulārās akreditācijas, varētu būt tāds, ka augstskolas varētu izvēlēties Eiropas Kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR) kādu no 28 reģistrētajām Eiropas akreditācijas institūcijām. Tādējādi šī sistēma tiktu padarīta atvērta. Viņa minēja, ka tas būtu veids, kā risināt ieilgušo konfliktu par to, kādā veidā organizējams akreditācijas process, un tiktu novērsts interešu konflikts augstākās izglītības sektorā.

Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs aģentūru LETA informēja, ka uz atvērto sistēmu akreditācijas procesā, kas būs atbilstoša Eiropas standartiem un brīva no interešu konfliktiem, plānots pāriet ar 2014.gadu. Ministrija esot gandarīta par šādu risinājumu un uzsver, ka tas ieviesīs augstus standartus akreditācijas procesa organizēšanā. Šāda prakse akreditācijas procesā tiekot izmantota arī citās valstīs. Paralēli tiek paredzēta iespēja veidot nacionālu akreditācijas institūciju, kura atbilst EQAR izvirzītajiem kritērijiem, norāda IZM.

Savukārt atklāto konkursu par pilnvaroto institūciju, kas organizētu augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu, varētu noslēgt bez rezultātiem, līdz ar to līgums ar Vācijas augstākās izglītības akreditācijas aģentūru ASIIN netiktu slēgts.

Viņa akcentēja, ka rītdienas sēdē tiks pieņemts gala lēmums, jo rīt valdība skatīs gan Studiju licencēšanas noteikumus, gan akreditācijas maksas pakalpojuma cenrādi, jo bez tiem akreditācijas procesu nodrošināt nevarot. Līdz sēdei cenrādis tikšot precizēts.

"No mana viedokļa, man galvenais ir šo problēmu risināt un panākt lēmumu, lai mēs varam nodrošināt akreditācijas norisi, lai studenti var saņemt valsts atzītus diplomus," teica IZM valsts sekretāre, vērtējot jauno risinājumu.

Runājot par studiju virziena akreditācijas termiņiem, tiks meklēti risinājumi nedaudz pagarināt šos termiņus. "Mēs zinām, ka vismaz daļu programmu mēs noteiktajos termiņos nepaspēsim izskatīt akreditācijas komisijā, jo vienkārši dienu skaita nepietiks, tādēļ arī lūdzām Saeimas atbalstu šī jautājuma risināšanai," sacīja Liepiņa.

Tukišs norādīja, ka izskatīšanai rītdienas, 25.aprīļa, valdības ārkārtas sēdē IZM virza grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi", paredzot noteikt, ka 2013.gadā augstskolu un koledžu studiju virzienu akreditācijas norisi organizē IZM vai tās pilnvarota institūcija.

Tāpat valdības sēdē plānots izskatīt IZM sagatavoto noteikumu projektu "Studiju programmu licencēšanas noteikumi", kas nosaka studiju programmu licencēšanas kārtību, paredzot, ka pilnvarotās akreditācijas institūcijas funkcijas var veikt pati ministrija. Valdības sēdē skatīs arī precizēto cenrādi, kas augstskolām un koledžām nosaka kārtību un izmaksas par augstākās izglītības iestādes akreditāciju, studiju virziena akreditāciju, studiju virziena akreditācijas ietvaros iesniegtās papildu informācijas pārbaudi un izvērtēšanu, kā arī studiju programmas licencēšanu.

Nozares pārstāvji žurnālistiem sacīja, ka šāds risinājums patlaban viņiem šķiet atbalstāms.

Latvijas Studentu apvienības prezidents Mikus Dubickis sacīja, ka studenti jau ilgāku laiku mudinājuši operatīvi risināt situāciju un šobrīd šāds lēmums esot pieņemts. Ja tas tiks apstiprināts valdības sēdē, augstākās izglītības programmas, kuras ir kvalitatīvas un akreditējamas, tiks akreditētas, sacīja Dubickis.

Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra žurnālistiem atzina, ka patlaban saturiski nav pamata celt iebildumus pret šo risinājumu. "Velns jau slēpjas detaļās," sacīja Vētra, norādot, ka būs jāskatās, kas konkrēti ir ierakstīts dokumentos. Vētras vērtējumā, visvienkāršākais risinājums sarežģītajā situācijā ir ministrijai pašai veikt novērtēšanu un organizēt akreditācijas komisijas darbu. "Tas ir visvienkāršākais un lētākais risinājums, un domāju, ka tas ir visnotaļ atbalstāms," teica Vētra.

Runājot par AIP izteikto piedāvājumu uzņemties veikt augstskolās un koledžās īstenoto studiju virzienu akreditāciju, Vētra akcentēja, ka padome to izteikusi tādēļ, ka nebija neviena cita, kas to veiktu un visu laiku tika "bīdīts strupceļā vedošais" risinājums ar ASIIN. AIP neesot tā, kas par katru cenu gribētu to veikt. Vētra norādīja, ka šodien piedāvātais risinājums augstākās izglītības sabiedrībai ir akceptējams kā ārkārtas risinājums.

Pilsētas informācijas portālu tīkls Pilseta24.lv jau vēstīja, ka  valdība otrdien, 23.aprīlī, atlika jautājuma izskatīšanu par augstākās izglītības studiju programmu akreditāciju, jo trim ministriem bija jādodas līdzi Valsts prezidentam Andrim Bērziņam vizītē uz Azerbaidžānu, bet vairāki ministri ir prombūtnē, līdz ar to nebija iespējams nodrošināt kvorumu.

Diskusijas par izglītības programmu akreditācijas jautājumu ilga gandrīz divas stundas, kuru laikā vienošanās netika panākta. Augstākās izglītības padomes (AIP) pārstāvji pauda bažas, vai studiju programmu akreditācija notiks laicīgi un vai studenti saņems diplomus par augstskolas beigšanu. Tāpat bija neapmierinātība ar to, ka Vācijas kompānijai ASIIN tiks maksāti vairāki desmiti tūkstošu latu un akreditācija būs dārgāka nekā tad, ja katru programmu izvērtētu atsevišķi.

Arī premjerministram bija vairāki jautājumi saistībā ar akreditāciju. Arī viņš gribēja saprast, kāda būs pievienotā vērtība no tā, ka ASIIN saņems kopumā vairāk nekā 90 000 latu pēc līguma noslēgšanas. IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa skaidroja, ka ASIIN kompetencē būs daudz praktisku un tehnisku soļu, ko nevar veikt neviena cita institūcija. Tāpat premjers iebilda pret līguma noslēgšanu ar kompāniju, ja tiks kavēta studiju programmu akreditācija un tā nenotiks likumā noteiktajos termiņos. "Mēs nevaram parakstīt līgumu, kas ignorē likumā noteiktos termiņus," sacīja Dombrovskis.

Iebildumi bija arī Finanšu ministrijai, kas vērsa uzmanību uz deleģēšanas līgumu, kas paredz uzņemties finansiālas saistības, kur nav saprotams nedz to apmērs, nedz arī finansējuma avots.

Ceturtdien, 25.aprīlī, plānots sasaukt valdības ārkārtas sēdi, lai lemtu par akreditācijas jautājumiem.

Uz sarakstu