Biedrība: jaunieši neapmierināti ar studiju kvalitāti, tomēr izvēlas studēt Latvijā
Liela daļa jauniešu plāno augstāko izglītību iegūt Latvijā, taču vienlaikus ar augstākās izglītības kvalitāti nav apmierināti 54% Latvijas iedzīvotāju, atklāj biedrības "Jaunatnes kompetences centrs" veiktā aptauja.Lai gan to jauniešu skaits, kas plāno studēt Latvijā, joprojām ir ievērojams, pašapmierinātībā iegrimt nedrīkst, norāda aptaujas veicēji.
71% jauniešu plāno studēt Latvijā
Biedrība "Jaunatnes kompetences centrs" sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju SIA "SolidData" ir veikusi aptauju, lai noskaidrotu jauniešu nākotnes plānus saistībā ar augstākās izglītības iegūšanu pēc vidusskolas absolvēšanas. Iegūtie dati norāda, ka 71% jauniešu plāno turpināt iegūt izglītību, studējot kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm. Tai pat laikā jaunieši atzīst, ka augstākās izglītības kvalitāte mūsu valstī nav apmierinoša. 43% aptaujāto atzīst, ka viņus neapmierina augstākās izglītības kvalitāte Latvijā - tā esot pārāk zema un nepiedāvājot studentiem interesējošās studiju programmas.
Jāuzsver, ka dažādu aptauju dati vairāku gadu garumā ļauj secināt, ka ārvalstīs studējošo Latvijas iedzīvotāju skaitam ir tendence arvien palielināties, kā galveno motivējošo faktoru norādot tieši neapmierinošo izglītības kvalitāti Latvijā. Arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības veiktā aptauja par Dzīves kvalitāti Latvijā atklāja sabiedrības satraucošo viedokli par izglītības kvalitāti Latvijā - 54% Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar augstākās izglītības kvalitātes līmeni.
"No vienas puses fakts, ka tikai 6% aptaujāto šogad ieplānojuši doties uz ārvalstīm, lai iegūtu augstāko izglītību, ir iepriecinošs, tā parādot jauniešu vēlmi studēt Latvijā. Šo izvēli ietekmē tādi faktori kā salīdzinoši ērtā finansējuma pieejamība, iespēja veiksmīgākajiem studentiem augstāko izglītību iegūt bez maksas, izvēles drošums, kā arī diemžēl ne pārāk labās jauniešu svešvalodu zināšanas, kas ievērojami ierobežo Latvijas jauniešu iespējas studēt ārvalstīs. Tai pat laikā nav pamata gulēt uz lauriem un uzskatīt, ka ar izglītības sistēmu Latvijā viss ir kārtībā. Sabiedrībā pieaug neapmierinātība par izglītības kvalitāti. Kritiskā attieksme pret studiju saturu, kā arī tuvojošais demogrāfijas caurums, ceru, visbeidzot piespiedīs Latvijā īstenot ilgi gaidītās izglītības reformas," secina Rihards Kols, biedrības "Jaunatnes kompetences centrs" valdes loceklis.
Emigrē izglītības kvalitātes dēļ
Par trūkumiem izglītības kvalitātē liecina arī Izglītības un zinātnes ministrijas dati par to, cik studenti pēc iestāšanās augstākajās izglītības iestādēs Latvijā, tās tomēr ir pametuši. Lai arī šāda uzskaite tiek veikta skopi, pieejamā informācija par 2012.gadu liecina, ka studijas pārtraukuši 11%. Tāpat Latvijā netiek veikta precīza datu apkopošana par to, cik jaunieši pēc vidusskolas absolvēšanas dodas studēt uz ārvalstīm.
"Mēs esam neliela valsts, kura no nodokļu maksātāju līdzekļiem sniedz saviem apmēriem ievērojamu atbalstu augstākajai izglītībai. Mēs nevaram atļauties izlietot budžeta finansējumu nekvalitatīvām un neefektīvām studiju programmām, tādā veidā turpinot uzturēt pieprasījumu pēc nekvalitatīvas un nekonkurētspējīgas izglītības, kas sevi tikai atražo. Skaitļi ir nepielūdzami - gandrīz puse (43%) aptaujāto jeb topošo ārvalstu studentu norādījuši, ka tieši Latvijas zemā izglītības kvalitāte ir iemesls viņu emigrācijai vismaz uz izglītības iegūšanas laiku. Vai šie jaunieši atgriezīsies Latvijā? Valsts prioritātei jābūt gan Latvijas izglītības sistēmas izveidošana tādā līmenī, lai tā kļūtu par mūsu valsts kvalitātes simbolu, gan arī politiķu darba kārtības augšgalā jābūt vienotas jaunatnes politikas izstrādei, kas sekmētu jauniešu palikšanu Latvijā un maksimālu integrāciju darba tirgū," secina Kols. Uz sarakstu