Vietējās ziņas

  • Alsungas Livonijas ordeņa pilī saglabājies senākais oriģinālais interjers Kurzemē2

    Dāvis Kļaviņš/flickr.com

    Alsungas Livonijas ordeņa pils atrodas Alsungas novada Alsungā, senā suitu apvidus garīgajā, administratīvajā un ekonomiskajā centrā; lai arī pils vairākkārt tikusi postīta un pārbūvēta, tā ir viena no retajām viduslaiku pilīm, kas daļēji saglabājusies līdz mūsdienām savā vēsturiskajā veidolā. Ēkas vecākā daļa ir celta jau 1372. gadā, no senās pils līdz mūsdienām saglabājusies daļa no austrumu korpusa pagrabiem, dienvidu korpuss, kā arī divi nocietinājumu torņi. Šobrīd ēkā atrodas novada domes telpas.

  • Lībiešu krasts – 14 līvu zvejniekciemi Ziemeļkurzemē2

    Gintaras Rumšas/flickr.com

    Jūras krastu nepilnu 50 kilometru garumā Ziemeļkurzemē no Kolkas līdz Ovišiem dēvē par Lībiešu krastu ("Līvõd rānda"), jo to vēsturiski apdzīvojusi somugru tauta lībieši jeb līvi. Lībiešu krasts tradicionāli ietver 14 ciemus, no kuriem katrs ir ar savu pievilcību. Mūsdienās šie ciemi, kas laikam ejot apkārtējā piekrastes vidē saglabājušies relatīvi neskarti, ļauj iepazīt autentisko lībisko kultūrainavu.

  • Aktualitātes kravu pārvadājumu nozarē 2021. gada sākumā

    Pēdējā laikā ievērojamas pārmaiņas gan uzņēmējiem, gan kravu pārvadātājiem ir nākušas līdz ar jaunā gada sākšanos, kad Lielbritānija oficiāli turpmāk nav daļa no Eiropas Savienības. Ko tas nozīmē uzņēmējam, kurš regulāri veic pārvadājumus no, uz vai tranzītā caur Lielbritāniju? SIA Vervo mājaslapā ir atrodami dažādi risinājumi, soli pa solim, lai atvieglotu muitas procedūras un turpinātu nodrošināt vienmērīgu un ātru satiksmes plūsmu. SIA Vervo loģistikas speciālisti ir zinoši un ar savām zināšanām labprāt dalās, sniedzot bezmaksas konsultācijas jaunajiem un pastāvīgajiem klientiem.

  • Etnogrāfiskie tautastērpi Kurzemē – kādi tie bija?

    Latvijas Nacionālā bibliotēka (National Library of Latvia)/flickr.com

    Kurzeme visiem zināma ar garo Baltijas jūras piekrasti, skarbajiem vējiem, šalcošiem priežu mežiem, šarmantām pilsētām un dziļām tautiskajām tradīcijām. Jāpiemin arī paši kurzemnieki – cilvēki, kas ir atturīgi, tomēr ārkārtīgi lepojas ar savu valsti un Kurzemes sakoptajām, skaistajām pilsētām. Kurzemniekiem, protams, ir arī savi tradicionālie tautastērpi, ko tie valkāja un vēl arvien valkā dažādos godos.

  • Liepājas jūras kara bāzes paliekas – Liepājas Ziemeļu forti

    `TOMS` BALCUS/flickr.com

    Liepājas Ziemeļu forti bija daļa no Liepājas centrālā cietokšņa, un tie tika uzcelti laikā no 19. līdz 20. gadsimtam, lai pasargātu Liepājas jūras kara bāzi ienaidnieka uzbrukuma gadījumā. Nocietinājumi tika izbūvēti tagadējās Karostas teritorijā, un ārējo nocietinājumu līnija ieskāva visu pilsētu. Tomēr 1908. gadā, nepilnus desmit gadus pēc celtniecības, Liepājas cietoksni likvidēja, jo atzina, ka tā celtniecība bijusi stratēģiska kļūda. Lai iznīcinātu nocietinājumu, fortifikācijas būves tika divas reizes spridzinātas, taču ne visai veiksmīgi. 

  • Atjaunotā Rūmenes muiža ar vairāk nekā 600 gadu senu vēsturi

    Janis Klavins/flickr.com

    Kandavas novada Rūmenē atrodas pēc arhitekta Teodora Zeilera projekta tapusī Rūmenes muižas kungu māja, kuras celtniecība uzsākta 1876. gadā. Neogotiskā stilā ieturēto Kungu māju sācis būvēt barons Viktors fon Disterloe, bet projektu noslēdza viņa dēls Georgs. Pēc muižas tagadējo īpašnieku iniciatīvas ir izpētīta Rūmenes vēsture un muižas īpašnieku saraksts kopš pirmsākumiem 1437. gadā. Vērienīgā muižas restaurācija un pārbūve saņēmusi Latvijas arhitektūras augstāko apbalvojumu.

  • Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs un tā noslēpumainā pagātne

    shutterstock.com

    Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs atrodas Ventspils novada Ances pagasta Irbenē, bijušajā Padomju armijas pilsētiņā. Gan visa pilsētiņa – armijas bāze –, gan lokatori reiz bija viens no PSRS laiku slepenākajiem objektiem. Šajā vietā, kur vēl aizvien valda pamestības aura, iespējams izjust padomju savienības laikus vēl šodien. Viens no diviem šeit palikušajiem lokatoriem, ar kuriem tika noklausīti sakari Baltijas jūras reģionā, ir astotais lielākais pasaulē un sniedzas 47 metru augstumā. 

  • Lielākais pareizticīgo dievnams Latvijā – Liepājas Sv. Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle

    shutterstock.com

    Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, zināma arī kā Karostas katedrāle, ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Karostā, Liepājā. Katedrāle ir lielākais pareizticīgo dievnams Latvijā un viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm. Dievnams iesvētīts par godu jūrnieku aizstāvim svētajam brīnumdarim Nikolajam 1903. gadā, ceremonijā piedaloties Krievijas imperatoram Nikolajam II, viņa ģimenes locekļiem un izciliem valstsvīriem.

  • Garākā alu sistēma Latvijā – Riežupes smilšu alas

    Lauri Oherd/flickr.com

    Aptuveni piecu kilometru attālumā no Kuldīgas, Riežupes dabas parkā Rumbas pagastā atrodas Riežupes smilšu alas, kas ir mākslīgu pazemes alu labirints, turklāt šobrīd garākā alu sistēma Latvijā. Baltajā smilšakmenī izcirstās alas, saskaņā ar 1999. gada mērījumu, kopgarumā sasniedz 351 metru, bet pēc citiem avotiem – 460 metrus. 20. gadsimta pirmajā pusē alu kopgarums bijis ap diviem kilometriem, bet vēl agrāk, iespējams, līdz pat 4,6 kilometriem.

  • Skaistā un autentiskā ampīra stila Jaunauces pils

    Dāvis Kļaviņš/flickr.com

    Jaunauces pils jeb kungu māja būvēta 19. gadsimta sākumā ampīra stilā, pateicoties grāfam Karlam Johanam Frīdriham fon Mēdemam. Ēka līdz mūsdienām saglabājusies vien ar nelieliem pārveidojumiem, turklāt tajā joprojām redzama sākotnējā interjera apdare ar vienīgo autentisko klasicisma stila kupola gleznojumu ovālajā zālē. Jaunauces muižas apbūve ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.