Ziņas & Raksti

Jaunauces pils jeb kungu māja būvēta 19. gadsimta sākumā ampīra stilā, pateicoties grāfam Karlam Johanam Frīdriham fon Mēdemam. Ēka līdz mūsdienām saglabājusies vien ar nelieliem pārveidojumiem, turklāt tajā joprojām redzama sākotnējā interjera apdare ar vienīgo autentisko klasicisma stila kupola gleznojumu ovālajā zālē. Jaunauces muižas apbūve ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Tā vien šķiet, ka svētki vienmēr pienāk pārāk ātri, un vēl ir jāizdara tik daudz lietu – jāsagatavo dāvanas, jāuzpoš mājoklis, jāizsūta Ziemassvētku kartiņas radiem, draugiem un kolēģiem. Kā nekā, šis būs gads, kad ļoti daudzi aizvadīs svētku brīvdienas savās mājās. Tomēr Ziemassvētki ir laiks, ka būtu jāapstājas savā skrējienā un jāveltī laiks sev un savai ģimenei. Ļoti iespējams, ka svētku noskaņu palīdzēs radīt kāda no piecām rakstā minētajām vietām Latvijā.

Seno baltu apdzīvotās teritorijas jau kopš seniem laikiem ir zināmas kā zemes, kurās mīt vilkači, kas gan nemaz nav līdzīgi šausmu filmās redzamajiem asinskārajiem briesmoņiem. Arī sengrieķu vēsturnieks Hērodots jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras ir minējis neurus (seno baltu tauta, kas apdzīvojusi tagadējās Latvijas un Baltkrievijas teritoriju), kas reizi gadā pārvēršoties par vilkiem.

19. gadsimta vidū Rīgas pils pārbūves laikos tās pagrabos tika atrasti seni Vidzemes hoftiesas arhīva dokumenti, un starp tiem bija arī Turaidas pils pārvaldnieka sievas ziņojums par slepkavību pie Gūtmaņa alas un tiesas prāvas protokols. Līdz mūsdienām saglabājusies arī kāda apbedījuma vieta – piemiņas vieta meitenei, kuras vārds bija Maija jeb Turaidas Roze un kura saistīta ar kādu senu leģendu.

Noslēgusies "BILŽU BIROJA" rīkotā mūzikas un mākslas festivāla "BILDES" 35 gadu jubilejai veltītā akcija "ApGLEZNO un noBILDĒ arī Tu savu pastkastīti!". Tajā iesūtītas 412 mākslinieciskotu pastkastīšu un 303 pastkastīšu maketu fotogrāfijas no 73 Latvijas pilsētām un novadiem. Visaktīvāk akcijā iesaistījās Jelgavas, Liepājas un Tukuma novada iedzīvotāji. Tālākā pastkastīte tapusi Krievijas Federācijā un to darinājusi latviešu valodas un kultūrvēstures skolotāja Ilona Saverasa. Savukārt, Briseles latviešu nedēļas nogales skolā tapa pastkastīšu maketi.

Pope vēstures avotos pirmoreiz minēta jau tālajā 1231. gadā Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem kā kiligunda (senais zemes iedalījums draudzēs). Popes muižas apbūves kompleksa pirmsākumi datējami ar 17. gadsimta sākumu, kad celta barona Bēra pils jeb tā sauktā kungu māja, kā arī vēlāk – 1653. gadu, kad celta vēl viena no vecākajām ēkām – medību pils. Popes muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, un iekļauta Eiropas kultūras mantojumā.

Šogad aprit jau 102. gadadiena, kopš Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas; kopš tās vēsturiskās dienas, kad tika pasludināts, ka Latvija ir patstāvīga, neatkarīga un demokrātiska republika. Un, lai arī šis ir gads, kad mums visiem nākas pielāgoties dažādiem ierobežojumiem, atzīmēt valsts svētkus nebūt nenozīmē tikai pulcēšanos Krastmalā, lai kopīgi vērotu salūtu. Raksta turpinājumā piecas idejas par vietām, ko vērts apmeklēt Latvijas valsts svētku mēnesī.

Varakļānu muižas pils celta laikā no 1783. līdz 1789. gadam un ir viena no pirmajām klasicisma stila celtnēm Latvijā, kā arī tai piešķirts Valsts arhitektūras pieminekļa statuss. Pils ēku, kā arī citas muižas apbūves kompleksa ēkas projektējis itāļu arhitekts Vinčenco Macotti. Kopš 1997. gada pils telpās atrodas Varakļānu novada muzejs, savukārt kopš 2009. gada – arī Varakļānu novada muzeja Tūrisma informācijas centrs.

Slīteres nacionālais parks, izvietojies Baltijas jūras apskalotajā Ziemeļkurzemes pussalā, Dundagas novada ziemeļos, ir mazākais no četriem Latvijas nacionālajiem parkiem un aizņem 16 414 hektārus lielu sauszemes platību. Līdz 2000. gadam tas bijis Slīteres dabas rezervāts. Slīteres nacionālo parku raksturojošās dabas vērtības ir jūra, platlapju meži, purvi un mitraines, kas mijas ar ziemeļu skujkoku mežiem un melnalkšņu dumbrājiem.

Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Padurē. Savulaik grezno kungu māju 1837. gadā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā cēlis skotu muižnieks un tirgotājs Džons Balfūrs. Patlaban muižas kungu ēkā tiek veikti aktīvi atjaunošanas darbi, organizēti kultūras pasākumi, kā arī iespējams pārnakšņot romantiskā atmosfērā vai nosvinēt svētkus. Padures muiža ir piešķirts Valsts kultūras pieminekļa statuss.