Ziņas & Raksti

Jūras krastu nepilnu 50 kilometru garumā Ziemeļkurzemē no Kolkas līdz Ovišiem dēvē par Lībiešu krastu ("Līvõd rānda"), jo to vēsturiski apdzīvojusi somugru tauta lībieši jeb līvi. Lībiešu krasts tradicionāli ietver 14 ciemus, no kuriem katrs ir ar savu pievilcību. Mūsdienās šie ciemi, kas laikam ejot apkārtējā piekrastes vidē saglabājušies relatīvi neskarti, ļauj iepazīt autentisko lībisko kultūrainavu.

Tā kā ezeru veidošanās Latvijā notikusi tik ļoti sen, atbildes par to izcelsmi mūsu senči bieži vien saistīja ar dažādiem maģiskiem notikumiem un burvestībām; vairākas no šādām senču teikām, nostāstiem un pasakām par lidojošiem ezeriem, nogrimušām pilīm, baznīcām un veseliem ciematiem ir saglabājušās līdz pat mūsdienām. Tomēr jebkurā leģendā vai teiksmā slēpjas daļa patiesības, proti, runas par nogrimušām pilīm nav tikai tādi pastāsti vien.

Liepājas Ziemeļu forti bija daļa no Liepājas centrālā cietokšņa, un tie tika uzcelti laikā no 19. līdz 20. gadsimtam, lai pasargātu Liepājas jūras kara bāzi ienaidnieka uzbrukuma gadījumā. Nocietinājumi tika izbūvēti tagadējās Karostas teritorijā, un ārējo nocietinājumu līnija ieskāva visu pilsētu. Tomēr 1908. gadā, nepilnus desmit gadus pēc celtniecības, Liepājas cietoksni likvidēja, jo atzina, ka tā celtniecība bijusi stratēģiska kļūda. Lai iznīcinātu nocietinājumu, fortifikācijas būves tika divas reizes spridzinātas, taču ne visai veiksmīgi. 

Kandavas novada Rūmenē atrodas pēc arhitekta Teodora Zeilera projekta tapusī Rūmenes muižas kungu māja, kuras celtniecība uzsākta 1876. gadā. Neogotiskā stilā ieturēto Kungu māju sācis būvēt barons Viktors fon Disterloe, bet projektu noslēdza viņa dēls Georgs. Pēc muižas tagadējo īpašnieku iniciatīvas ir izpētīta Rūmenes vēsture un muižas īpašnieku saraksts kopš pirmsākumiem 1437. gadā. Vērienīgā muižas restaurācija un pārbūve saņēmusi Latvijas arhitektūras augstāko apbalvojumu.

Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) kopš pērnā gada nogales tiek īstenots pētniecības projekts "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.–2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība", kuru vada akadēmijas profesors, arheologs, Dr. hist., Dr. habil. art. Juris Urtāns.

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs atrodas Ventspils novada Ances pagasta Irbenē, bijušajā Padomju armijas pilsētiņā. Gan visa pilsētiņa – armijas bāze –, gan lokatori reiz bija viens no PSRS laiku slepenākajiem objektiem. Šajā vietā, kur vēl aizvien valda pamestības aura, iespējams izjust padomju savienības laikus vēl šodien. Viens no diviem šeit palikušajiem lokatoriem, ar kuriem tika noklausīti sakari Baltijas jūras reģionā, ir astotais lielākais pasaulē un sniedzas 47 metru augstumā. 

Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, zināma arī kā Karostas katedrāle, ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Karostā, Liepājā. Katedrāle ir lielākais pareizticīgo dievnams Latvijā un viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm. Dievnams iesvētīts par godu jūrnieku aizstāvim svētajam brīnumdarim Nikolajam 1903. gadā, ceremonijā piedaloties Krievijas imperatoram Nikolajam II, viņa ģimenes locekļiem un izciliem valstsvīriem.

Daudzi pasaules pieprasītākie ceļojumu galamērķi un vietas, ņemot vērā noteiktos ierobežojumus, tagad piedāvā virtuālas ekskursijas, kas nozīmē, ka tev ir iespēja apmeklēt pasaulslavenus muzejus, kultūrvēsturiskus objektus un apskatīt daudz ko citu, nepieceļoties no sava dīvāna. Tāpēc, ja tu meklē, ko darīt mājās, un vēlies iepazīt pasauli, atliek paņemt klēpjdatoru, planšetdatoru vai tālruni un doties aizraujošā ceļojumā.

Tā kā šajā grūtajā laikā galvenokārt nākas uzturēties mājās, ir svarīgi atrast veidus, kā, tam par spīti, jauki pavadīt laiku kopā ar savu ģimeni. Kā saka, katram mākonim ir zelta maliņa: mūsdienu cilvēki ir tik ļoti pieraduši teikt, ka "nav pietiekami daudz laika", un pēkšņi tā ir atliku likām. Tāpēc tieši tagad ir īstā iespēja radošām aktivitātēm, mācībām, spēlēm, kā arī laika un enerģijas veltīšanai saviem tuviniekiem. 

Aptuveni piecu kilometru attālumā no Kuldīgas, Riežupes dabas parkā Rumbas pagastā atrodas Riežupes smilšu alas, kas ir mākslīgu pazemes alu labirints, turklāt šobrīd garākā alu sistēma Latvijā. Baltajā smilšakmenī izcirstās alas, saskaņā ar 1999. gada mērījumu, kopgarumā sasniedz 351 metru, bet pēc citiem avotiem – 460 metrus. 20. gadsimta pirmajā pusē alu kopgarums bijis ap diviem kilometriem, bet vēl agrāk, iespējams, līdz pat 4,6 kilometriem.