Zemkopības ministrija neizsludinās ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā Latvijas-Lietuvas pierobežā
Viņa informēja, ZM speciālisti ir izvērtējuši Rucavas novada domes lēmumu izsludināt valstī ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā. Lai izsludinātu ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, ir jābūt apstākļiem, kas Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma izpratnē būtu klasificējami kā dabas katastrofa, skaidroja Muceniece. Atbilstoši Lauku atbalsta dienesta apsekojumiem, pašreizējā situācija novadā neatbilst Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā noteiktajam.
Muceniece atzīmēja, ka likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" ir noteikts, ka, pirmkārt, ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Otrkārt, ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Kā teica Muceniece, atbilstoši Lauku atbalsta dienesta sniegtajai informācijai par veikto apsekojumu, ZM secināja, ka Rucavas novadā sausuma iestāšanās nerada apdraudējumu valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošībai vai cilvēku veselībai un dzīvībai. Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra veiktajā apsekojumā ir konstatēta sausuma nelabvēlīga ietekme sešās Rucavas novada saimniecībās.
Muceniece atklāja, ka no 2008.gada veiksmīgi darbojas sējumu un dzīvnieku apdrošināšana. Sējumus ir iespējams apdrošināt pret tādiem riska faktoriem kā krusa, lietusgāzes, pārziemošana (ziemāju sējumiem), vētra un no 2019.gada 15.jūnija ir iespējams apdrošināt sējumus, tai skaitā arī kultivētās ganības, pret sausuma riska iestāšanos. Lauksaimnieki var izmantot Eiropas Savienības atbalstu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas polišu prēmijas daļējai kompensācijai, viņa skaidroja.
"Jāatzīmē, ka Ministru kabinets 2019.gada 12.februāra sēdē, izskatot jautājumu par lauksaimniecības platību apdrošināšanas sistēmas pilnveidošanu, nolēma, ka, ņemot vērā lauksaimniecības sējumu, stādījumu un dzīvnieku apdrošināšanas iespējas, kā arī atvieglojumus finanšu uzkrājumu veidošanai, turpmāk Ministru kabinetā vairs neiesniegt jautājumus par dabas apstākļu svārstību dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu lauksaimniekiem," atklāja Muceniece.
Ņemot vērā Rucavas novada situāciju, Muceniece norādīja, ka Lauku atbalsta dienests iespēju robežās izdarīs atkāpes no atbalsta nosacījumu izpildes un nepieciešamības gadījumā pagarinās projektu īstenošanas termiņus, kā arī nepiemēros sankcijas un nepieprasīs saņemtā atbalsta atmaksu. Lai risinātu trūkstošās dzīvnieku barības iegādes jautājumus, ministrija iesaistīs Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Liepājas biroja lauku konsultantus, kas apzinās novada lauksaimniekus, no kuriem būtu iespējams nopirkt dzīvnieku barību.
Lai veiksmīgāk risinātu minētos jautājumus, ZM aicina vērsties pie Lauku atbalsta dienesta Dienvidkurzemes reģionālās pārvaldes vadītāja Ģirta Oša un Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centa Liepājas biroja vadītāja Alekseja Kačanova.
Tāpat ZM ir lūgusi Eiropas Komisiju atļaut izmaksāt avansa maksājumus lielākā apmērā jau no 2019.gada 16.oktobra. Tāpat, ņemot vērā šā pavasara un vasaras laika apstākļus , ir pagarināts termiņš zālāju nopļaušanai un novākšanai līdz 15.septembrim.
LETA jau ziņoja, ka Rucavas novada lauksaimnieki aicināja zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) atkārtoti izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā Latvijas-Lietuvas pierobežā (Dienvidrietumkurzemē), liecina oficiāli sūtītā vēstule ministram.
Vēstule sūtīta arī Lauku atbalsta dienestam, Latvijas pašvaldību savienībai, Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centram, savukārt informācijai - Rucavas novada domei un Latvijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības kamerai.
Vēstulē lauksaimnieki pauž, ka Rucavas novadā un tās apkārtnē 90% saimniecību pamatnodarbošanās ir lopkopība, ko patlaban ietekmē sausais periods. Arī pērn vasara bija sausa (sausuma dēļ tika izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa), vienlaikus vēlāk, rudenī, nokrišņi Rucavas novadā bija par 50% mazāk nekā norma, savukārt ziemas periodā nokrišņu daudzums bija par 30% mazāk nekā norma.
"Ņemot vērā iepriekš minētos faktus, šogad gruntsūdens līmenis ir kritiski zems. Dīķi, novadgrāvji un akas ir sausas, tai skaitā arī dīķi un novadgrāvji, kuros ūdens bija pieejams pagājušā gada sausajā vasarā," vēstulē uzsver lauksaimnieki, piebilstot, ka nepietiekošs ūdens daudzums ietekmē lopu veselību un slaucamajām govīm būtiski krītas izslaukums.
Vēstulē lauksaimnieki prognozē, ka šī gada sausums ietekmēs arī nākamā gada zālāja ražību, jo nākamā gada pavasarī sētie pirmā gada zālāji dos minimālu ražu, bet, lai atjaunotos esošie, būs jāveic milzīgi ieguldījumi mēslošanā un pārsēšanā.
"Darām zināmu, ka jau no 2019.gada jūlija mēneša 60% novada un to apkārtnes saimniecību un no 2019.gada augusta mēneša 95% saimniecībās notiek ziemas krājumu (siena un skābsiena) izbarošana lopiem. Iepriekš minētie pierādāmie fakti liecina, ka ziemas otrajā pusē un pavasarī pirms nākamā gada veģetācijas saimnieciskās darbības nodrošināšanai nāksies iepirkt barību vai arī lielu daļu no ganāmpulkiem nāksies likvidēt," atklāts vēstulē.
Kā ziņots, šī gada augusta sākumā Rucavas novada domes deputāti ārkārtas domes sēdē nolēma lūgt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju Rucavas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Domes sēdē izskatīja zemnieku un zemnieku saimniecību "Timbras" un "Lendumi" iesniegumu, kurā norādīts, ka maijā, jūnijā un jūlijā Rucavas novada teritorijā nokrišņu daudzums bijis nepietiekams augu normālai veģetācijai, kā arī attīstības un augšanas nodrošināšanai.
Ārkārtas situācija netika izsludināta, taču Lauku atbalsta dienests solīja, ka Rucavas novada lauksaimnieki būs starp pirmajiem vienotā platību maksājuma avansa izmaksas saņēmējiem.
Uz sarakstu
