VM: Slimnīcām nevarētu pietrūkt finansējums minimālā mediķu algas palielinājuma nodrošināšanai
Viņš skaidroja, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) rūpīgi aprēķinājis, cik katrai slimnīcai nepieciešams, lai finansētu minimālās algas pieaugumu un nodrošinātu minimālo pieaugumu mediķu atalgojumam, savukārt, ja slimnīca izlēmusi veikt papildu atalgojuma palielinājumu, tas esot katras pašas slimnīcas jautājums.
Līdzīgi esot gadījumā, ja slimnīca pieņēmusi lēmumu palielināt tehnisko darbinieku atalgojumu, jo valsts budžeta piešķirtie līdzekļi paredzēti ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai.
Šneiders arī norādīja, ka NVD, aprēķinot ārstniecības iestādēm piešķiramo finansējumu, ņēmis vērā arī virsstundas, izmaiņas normālā pagarinātā darbalaikā un citus aspektus.
Kā iepriekš aģentūrai LETA sacīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs, palielinot mediķu atalgojumu un piešķirot papildu finansējumu algu palielināšanai, VM nav ņēmusi vērā visus ietekmējošos faktorus, un šī iemesla dēļ atsevišķām slimnīcām palielinājums jānodrošina arī par saviem līdzekļiem.
Kalējs sacīja, ka papildu finansējumu ministrija piešķīrusi, bet nav ņemti vērā visi faktori, piemēram, tas, ka no šī gada mainījušies normālā pagarinātā darba laika nosacījumi, proti, šogad tas nevar pārsniegt 50 stundas, tomēr darba apmērs slimnīcai jānodrošina pagājušā gada līmenī.
Kalējs sacīja, ka, kaut arī NVD pārstāvji izprotot šo problēmu, tā neesot dienesta, bet gan ministrijas kompetence. Slimnīcu vadītājiem gan neesot informācijas, ka ministrija plāno kaut ko darīt lietas labā.
Jau vēstīts, ka Vidzemes slimnīcai personāla atalgojuma nodrošināšanai no saviem līdzekļiem nācies atvēlēt 300 000 eiro un Jēkabpils reģionālajai slimnīcai, lai nodrošinātu atalgojuma palielināšanu, nācies sastādīt savu budžetu ar deficītu.
Kā vēstīts, veselības nozares finansējums šogad sasniegs 1,014 miljardus eiro, un 2018.gada veselības nozares budžeta palielinājums par 194 miljoniem ir lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
No papildu finansējuma teju puse novirzīta ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai. Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību vidējā ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa tarifā palielināta no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī.
Stacionārajā sektorā strādājošajām ārstniecības personām paredzēts lielāks darba samaksas palielinājums, ņemot vērā obligātās piemaksas par diennakts darba režīma nodrošināšanu, kā arī normālā pagarinātā darba laika pakāpenisku atcelšanu.
Uz sarakstu
