Vanags sola, ka represijas pret citādi domājošajiem luterāņu baznīcā nenotiks - papildināts
Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) sinodes lēmums satversmē liegt iespējas mācītāja amatā ordinēt sievietes baznīcas praktiskajā dzīvē neko nemainīs un nav pamata domāt, ka tiks izvērstas represijas pret citādi domājošajiem, šodien pēc sinodes sēdes žurnālistiem paziņoja luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags.
Vanags skaidroja, ka šī priekšlikuma autors neesot viņš - viņš to neesot nedz iesniedzis, nedz arī aģitējis un balsojis par to. Priekšlikums esot nācis no Cēsu, Valkas un Ikšķiles draudzēm. "Tas pieliek punktu uzskatam, ka šī ir Vanaga kaprīze," piebilda arhibīskaps.
Arhibīskaps skaidroja, ka šajā balsojumā nav runa par cieņu pret sievieti, par viņas apdāvinātību vai spējām, bet gan notikusi izvēle par konkrētu baznīcas modeli.
Esot divi virzieni - viens, kas atskatās un indentificē sevi ar svētajiem, ar Martinu Luteru, ar baznīcu pirmskara Latvijā, un tā esot ar seno mantojumu saistītā tradicionālā izpratnes baznīca. Esot arī citādi uzskati, kas orientējas uz mūsdienu realitātēm, uz modernismu un postmodernismu.
"Mūsu baznīca ir izvēlējusies tradicionālo mantojumu," uzsvēra Vanags. Viņš izteicās, ka pēc piektdienas lēmuma pieņemšanas izglītotas sievietes esot par to līksmojušas, jo baznīca palikusi pie tradicionālām vērtībām.
Attiecības ar dažām partneru baznīcām sieviešu ordinēšanas jautājuma iespaidā ir bijušas saspīlētas, atzina arhibīskaps. Taču nevarot teikt, ka tagad būtu noticis kāds liels pavērsiens. Jautāts par šķelšanos pašu ticīgo vidū, Vanags skaidroja, ka viens mācītājs, ņemot vērā šādu lēmumu, baznīcā vairs nekalpos un, iespējams, kādi ticīgie varētu doties līdz ar viņu, atzina Vanags. Viņš gan vēlreiz uzsvēra, ka neesot runa par viņa kaprīzi, bet liela skaita cilvēku pārliecību par pieņemto lēmumu.
Runājot par attiecībām ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas (LELBAL), Vanags skaidroja, ka ir apgrūtinātas attiecības, taču arī turpmāk notikšot sarunas, lai tās izveidotas tik labas, cik vien tas ir iespējams. Ja LELBAL mainīšot attieksmi pret LELB, tad tas tad arī būšot viņu lēmums.
Vanags arī aicināja atcerēties, ka baznīca 25 gadus strādājusi pie pašreizējās Satversmes un sinodē šoreiz tika iesniegti priekšlikumi tās "galējai noslīpēšanai". Kopumā izskatīti 65 priekšlikumi, arī priekšlikums satversmē liegt iespējas mācītāja amatā ordinēt sievietes. Tāpēc arī Sinode par šo lēmumu esot balsojusi.
Piektdien sinode grozīja baznīcas Satversmi, aizliedzot ordinēt sievietes. Lēmums pieņemts ar 201 balsi "par", 59 "pret", bet atturējušies 22, līdz ar to par savākti 77% balsu no nepieciešamajiem 75%.
Sinodes pirmās darba dienas gaitā tika izskatīti un pieņemti lēmumi par visiem 65 priekšlikumiem LELB Satversmes grozījumos. Sinodāļu vairākums lēma, ka tiks palielināta laju pārstāvniecība Virsvaldē, turpmāk Sinode notiks vienu reizi četros gados, kā arī Satversmē nostiprināts diecēzes kapitula institūts - tā tiesības un uzdevumi.
Tāpat sinodāļu vairākums lēma, ka vairākas draudzes nepieciešamības gadījumā varēs ievēlēt kopīgu padomi, tika noteikta prāvestu un bīskapu atcelšanas kārtība, mazo draudžu garīgās aprūpes nodrošināšanai būs iespēja lokālai jeb "vietējai" ordinācijai, kā arī to, ka piederība LELB varēs īstenoties ne tikai draudzē, bet arī klosterī vai brālībā un māsu kopienā.
Papildus izskatītajiem Satversmes grozījumu jautājumiem, atbalstīts lēmums par LELB draudžu maksājumu parādu atlaišanas saraksta papildināšanu un garīdznieku atalgojuma sistēmas budžeta vadlīnijas turpmākajam plānošanas periodam.
Sinodes dalībnieki pieņēma LELB turpmāko 20 gadu attīstības un darbības virzienu stratēģiju, pieņemti arī labojumi LELB mācītāju kalpošanas noteikumos, LELB draudzes nolikumā un LELB Sinodes kārtības rullī, kā arī izskatīti jautājumi par Garīgo darbinieku atalgošanas sistēmas un LELB budžeta vadlīnijām 2017.-2020.gadam.
Sinodāļi vienojās par diacēžu robežu maiņu, Gulbenes un Madonas iecirkņus pievienojot Daugavpils diacēzei.
Sinode kopumā pulcēja 337 draudžu mācītājus un delegātus.
Latvijas Sinodes uzdevumi ir pieņemt vai grozīt LELB Satversmi, izdot Baznīcas noteikumus vai atcelt un grozīt pastāvošos noteikumus, apstiprināt LELB attīstības un tās darbības virzienu stratēģiju, apstiprināt jaunas vai likvidēt pastāvošās LELB darba nozares, lemt jautājumus par LELB attiecībām ar valsti un citām konfesijām, lemt par LELB dalību starptautiskās baznīcu apvienībās, dibināt diecēzes un ievēlēt diecēžu bīskapus, noteikt draudžu iemaksu apjomu LELB vispārējām vajadzībām, noklausīties un apspriest pārskatus par LELB saimniecisko un garīgo dzīvi.
LELB sastāv no trīs diecēzēm un 16 prāvestu iecirkņiem, kuros ir 287 LELB draudzes visā Latvijas teritorijā. LELB kalpo aptuveni 130 ordinēti mācītāji un 10 evaņģēlisti - mācītāju pienākumu izpildītāji, kā arī 35 evaņģēlisti. LELB pārvaldes iekārta ir sinodāli episkopāla - baznīcas augstākā lēmējinstitūcija ir Sinode, bet baznīcas vadītājs ir arhibīskaps.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijā iesniegto LELB darbības pārskatu par 2014.gadu Latvijā ir ap 712 530 luterāņu, no kuriem aptuveni 43 000 aktīvi piedalās LELB draudžu dzīvē.
Uz sarakstu
