Valmieras mērs: Administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama
"Valmieras pilsētas attīstības tempi ir strauji un mums ir nepieciešama gan lielāka teritorija, gan iedzīvotāji. Uzskatu, ka mēs varam nodrošināt pašvaldības pakalpojumus visā novada teritorijā, koncentrējot resursus. Patlaban ir izteikts cilvēkresursu trūkums vairākās jomās, tādēļ būtu labi, ja varētu noalgot kvalificētākus speciālistus un samaksāt viņiem augstāku atalgojumu nekā katrs novads atsevišķi," sacīja Baiks.
Baiks atzina, ka jau patlaban "Valmieras ūdens" nodrošina pakalpojumus arī daļai Burtnieku novada iedzīvotāju.
Viņš teica, ka trīs Valmieras apkārtējie novadi ir gatavi atbalstīt reformu, bet par detaļām vēl būs diskusijas. Arī vides reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) solījis, ka brauks uz katru pašvaldību un diskutēs par labāko reformas risinājumu.
"Patlaban Valmierai tiek piedāvāts pievienoties Mazsalacas, Burtnieku, Beverīnas un Kocēnu novadam, bet iepriekš Valmieras rajonā iekļāvās arī Rūjienas un Naukšēnu novads . Par to vēl būs jārunā un iespējamas izmaiņas. Vēl ir jāsaprot, vai tiks veidotas otrā līmeņa pašvaldības un ko tās darīs, jo šāda ideja arī ir izskanējusi," piebilda Baiks.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.
https://infogram.com/jaunie-regionalie-centri-1hxj48070gn56vg?live
Uz sarakstu
