Valdība atbalsta notāru takses celšanu par darbu ārpus darbalaika
Normatīvā akta izmaiņas paredz, - ja zvērināts notārs pēc klienta lūguma veic amata darbības ārpus darba laika, zvērināta notāra atlīdzības takse ir par 50% lielāka nekā noteikumos noteiktā atlīdzības takse.
Noteikumu anotācijā skaidrots, ka zvērinātu notāru praksē pieaug tādu gadījumu skaits, kuros klients vēlas saņemt notariālo palīdzību svētku dienās un ārpus zvērināta notāra darba laika. Nereti tas saistīts ar to, ka būtiska daļa Latvijas iedzīvotāju darba dienās atrodas ārpus Latvijas un Latvijā atgriežas brīvdienās vai svētku dienās, kad izvēlas kārtot arī dažādus privāta rakstura jautājumus, piemēram, kārtot mantojuma lietas.
Savukārt Notariāta likums nosaka, ka zvērināta notāra darba laiks ir astoņas stundas dienā ne mazāk kā piecas dienas nedēļā. Zvērināts notārs nodrošina savas prakses vietas pieejamību visu darba laiku. Zvērināts notārs personīgi pieņem klientus savā prakses vietā ne mazāk kā piecas stundas darba dienā. Pēc vienošanās ar klientu zvērināts notārs var izpildīt amata pienākumus arī ārpus darba laika.
Līdz ar to likums paredz zvērināta notāra tiesības sniegt notariālo palīdzību ārpus darba laika, tomēr amata atlīdzības takse ir nemainīga. Šāda kārtība esot sociāli netaisnīga, jo arī zvērinātam notāram ir tiesības uz atpūtu, brīvo laiku un darba laika saprātīgu ierobežošanu, kā arī atlīdzību par brīvdienās vai svētku dienās veiktu darbu. Turklāt, izpildot amata darbību ārpus darba laika, pieaug notariālās palīdzības izmaksas, jo kaut daļa no zvērināta notāra biroja darbiniekiem arī aicināma darbā ārpus darba laika, par ko saskaņā ar Darba likumu zvērinātam notāram kā darba devējam nākas maksāt darbiniekam papildu atlīdzību.
Ar grozījumiem taksē noteikta arī zvērināta notāra atlīdzības takse par publisku dokumentu legalizāciju ar apliecinājumu "apostille".
Jau vēstīts, ka persona, neatkarīgi no tās dzīvesvietas, tagad var vērsties pie jebkura Latvijas zvērināta notāra publiska dokumenta īstuma apliecināšanai ar uzrakstu "apostille". Savukārt persona, kura uzturas ārvalstī, Latvijā izdotu publisku dokumentu tā īstuma apliecināšanai ar uzrakstu "apostille", kā līdz šim, būs tiesīga iesniegt pārstāvniecībā.
Izvērtējot iespējas, lai pakalpojums "publiska dokumenta īstuma apliecināšana ar uzrakstu "apostille" kļūtu personām ērtāks, ātrāks un pieejamāks, tika nolemts, ka Latvijas zvērināti notāri, pārņemot publisku dokumentu īstuma apliecināšanu ar uzrakstu "apostille" funkciju, to veiks elektroniski. Līdz ar to publiska dokumenta īstuma apliecināšana ar uzrakstu "apostille" tiks veikta gan elektroniski izdotiem dokumentiem, gan papīra formā izdotiem dokumentiem.
Pieaugot personu mobilitātei, ārvalstīs īslaicīgi vai pastāvīgi uzturas vairāki simti tūkstošu Latvijas valstspiederīgo. Pieaug arī ārvalstu studentu, investoru un darba ņēmēju skaits Latvijā. Attiecīgi strauji pieaug departamentā veikto publisko dokumentu īstuma apliecināšanas ar uzrakstu "apostille" skaits, proti, 2012.gadā - 10 823 (kopā veiktas 13 912 publisku dokumentu legalizācijas), bet 2016.gadā jau 14 196 (kopā veiktas 19 759 publisku dokumentu legalizācijas).
Konsulārie dienesti vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs jau ir nodevuši publisku dokumentu īstuma apliecināšanas funkciju citām iestādēm, piemēram, tiesu sistēmai piederīgām amatpersonām vai notāriem. Šo valstu vidū ir Igaunija, Lietuva, Spānija, Horvātija un Zviedrija. Tikai sešās ES dalībvalstīs, tajā skaitā Latvijā, Ārlietu ministrija (ĀM) joprojām ir vienīgā iestāde, kas veic publiska dokumenta īstuma apliecināšanu ar uzrakstu "apostille".
ĀM aģentūrai LETA norādīja, ka 2018.gadā ienākumi no publisku dokumentu īstuma apliecināšanas ar uzrakstu "apostille" bija 147 000 eiro. Latvijas zvērinātiem notāriem pakalpojuma "publiska dokumenta īstuma apliecināšana ar uzrakstu "apostille" maksa ir noteikta 25,34 eiro, no kuriem 11,48 eiro tiks ieskaitīta valsts un daļa pašvaldības budžetā. Līdz ar to budžeta kopējie ienākumi 2019.gadā un nākamajos gados paredzēta aptuveni 90 003 eiro gadā.
Uz sarakstu
