Upes nēģi nārsto mākslīgi izveidotā nārsta vietā Kurzemē
Kā pilsētas informācijas portālu tīklu Pilseta24.lv informēja Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas Vecākais eksperts Helmuts Hofmanis, aktivitātes nesušas pozitīvu rezultātu, vietas izvēle bijusi pareiza, iecerētais rezultāts sasniegts, jo 2016.gada maijā šeit intensīvi nārsto nēģi.
"Mākslīgi izveidotajā nārsta vietā vienlaicīgi redzami daudzi desmiti nārstojošu nēģu. Projekta gaitā gūtā pieredze un pārsteidzoši pozitīvais rezultāts var kalpot kā paraugs jaunam un īpaši atbalstāmam biotehnisko pasākumu virzienam, kas vērsts uz upes nēģa populācijas aizsardzību un Latvijā nozīmīga zvejas resursa atjaunināšanu. Jo īpaši uzsverams ir fakts, ka Raķupei līdzīgās upēs - dziļās, ar pastāvīgi augstu ūdens līmeni, no bebru aizsprostiem pilnībā brīvām lašveidīgo zivju un upes nēģu nārsta upēm, tik apjomīgi apsaimniekošanas pasākumi veikti pirmo reizi. Tie noteikti būtu turpināmi ne tikai Irbes baseina upēs, bet arī citur Latvijā," stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas vecākais eksperts Helmuts Hofmanis.
Projekta "Nārsta vietas ierīkošana" mērķis bija radīt jaunas nārsta vietas upes nēģim, strauta forelei un taimiņam. Nārstam nepieciešamas oļainas straujteces, kuru trūkums Raķupē bija acīmredzams. Līdz šim nēģi un lašveidīgās zivis izmantoja oļainas vietas upē, kuras izveidojušās pie tiltiem, pārbrauktuvēm, taču šādu vietu upē ir maz. Projekta realizācijai aptuveni 30 metru garā upes posmā, izmantojot 60m³ rupjas grants un dažāda izmēra akmeņus, tika izveidota oļaina straujtece.
Upes nēģis ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama suga. Latvijā tai ir īpaši aizsargājamas ierobežoti izmantojamas sugas statuss. Šī apaļmutnieku suga vairāk apdraudēta ir Baltijas jūras dienvidu un dienvidrietumu daļā, kas apskalo, piemēram, Vācijas krastus. Mazāk apdraudētas ir jūras ziemeļu daļas populācijas, tāpēc tādās valstīs, kā, piemēram, Latvijā, Zviedrijā, Somijā joprojām upes nēģus var zvejot. Nēģis ir nozīmīgs Latvijas iekšējo ūdeņu zvejas objekts, tāpēc kopš 1960.gada tiek mākslīgi pavairots, ielaižot uz nārstu upēs virs aizsprostiem, bet 80.gados uzsākta arī to kāpuru ielaišana upēs. Pavairošana un nārsta vietu aizsardzība līdz šim ir bijuši vienīgie biotehniskie pasākumi populācijas aizsardzībai un stabilizēšanai.
Uz sarakstu
