Trīs attīstoši hobiji, kurus tev vajag izmēģināt
Galvenais virzītājs - prieks
Jebkura nodarbe, kas sagādā prieku, ir jāpiefiksē un jāatrod laiks tai pievērsties. Turklāt nav nozīmes talanta esamībai vai neesamībai, prioritārs ir vienīgi iegūtais prieks un gandarījuma sajūta. Tā kā mācāmies un attīstāmies visu mūžu – brīvā laika pilnveides izpausmes vēlams izvēlēties tādas, kas patiešām patīk. Kreativitātes deva mīt mūsos visos. Protams, intereses un spējas atšķiras, taču jebkura radoša izpausme stimulē smadzeņu funkcijas un uzlabo labās puslodes darbību, veicina labsajūtu un vajadzības gadījumā palīdz arī atveseļoties – gan garīgi, gan fiziski. Apskatīsim trīs radošus hobijus, kuri ne tikai attīsta mūsu prātu, bet veicina arī dabisko emociju plūsmu.
Muzicēšana. Ja tev patīk dziedāt, apgūt mūzikas instrumenta spēli un labi izjūti ritmu – uzdrošinies šīs spējas attīstīt! Instrumentu spēlēšana spēj nodarbināt un vingrināt smadzenes visā to pilnībā. Muzicēšanas un komponēšanas laikā, kas ir visai sarežģīta nodarbe, cilvēks vienlaicīgi atrodas gan tagadnē (muzicējot), gan nākotnē (sagatavojoties tam, kam jāseko), gan arī pagātnē (kontrolējot to, kas izdarīts). Tiek spēcīgi attīstītas domāšanas prasmes un intelektuālās spējas.
Mūzika izsauc emocijas, toties emocijas draudzējas ar atmiņām. Tādējādi mēs aktivizējam ne tikai domas, bet vienlaicīgi arī dzirdi, redzi, kustības un ķermeni kopumā. Interesanti, ka dziedāšanas laikā organismā izdalās labsajūtas hormoni – endorfīns un oksitocīns, kas vairo mūsos pacilātību un prieku, tā liekot aizmirst par visu apkārt notiekošo un strespilno. Novērots, ka kopīga dziedāšana, piemēram, korī, šo efektu pastiprina vēl vairāk.
Zīmēšana un gleznošana. Ja ar dziesmām un vārdiem emocijas izteikt īsti neizdodas – iespējams, tavs slēptais talants un piemērotākais izteiksmes līdzeklis ir zīmēšana vai gleznošana. Likumi un robežas mākslā nepastāv, tāpēc nevērtē un nenoniecini sevi – vienkārši izpaudies! Radošās izpausmes īpaši nepieciešamas tad, ja ikdienā vairāk nodarbini kreiso, analītisko smadzeņu puslodi. Zīmēšana un gleznošana apvieno loģisko prātu ar slēptākajām emocijām – tiek pilnveidota un paplašināta uztvere, kas palīdz apstrādāt informāciju no vissīkākās detaļas līdz plašam kopskatam. Māksla aktualizē iztēles spēles, kā arī padara tevi uzmanīgāku, vērojošāku, raisa vēlmi meklēt nestandarta risinājumus. Acis pievērš uzmanību it visam – gaismai, tumsai, ķermenim, krāsai, formai, novietojumam, attālumam, tuvumam, kustībai un miera stāvoklim. Tu iemācies pamanīt to, ko ikdienā, ļoti iespējams, palaid garām. Uzlabojas intuīcija, atmiņa un koncentrēšanās spējas, kā arī mazinās nemiers.
Rakstīšana. Lai arī kā ļausi izpausties savam rakstītajam vārdam – dienasgrāmatas, dzejas, piezīmju, vēstuļu, stāstu rakstīšanas u.c. veidā – tas viss trenēs tavas domāšanas un kreativitātes spējas, ka arī aktualizēs analītisko izpratni. Rakstīšanu vari uztvert arī kā terapijas veidu – piemēram, privātā dienasgrāmata var kalpot kā ļoti labs pašizziņas līdzeklis, tā sniedzot sev pašpalīdzību. Analizējot notikušo, mēs arvien vairāk sākam izprast sevi, ar laiku uzlabojot pašsajūtu un pat organisma aizsargspējas. Rakstītajam vārdam ir ļoti liels spēks!
Raksts tapis sadarbībā ar "Espati.lv".
Uz sarakstu
