Šodien Kuldīgā notiks vēsturiski lasījumi – diskusija "Hercogs Jēkabs – mīti un patiesība"'
Šodien, 27. oktobrī Kuldīgas novada Domes Kultūras pārvalde un Kuldīgas novada muzejs aicina uz vēsturiskiem lasījumiem – diskusiju "Hercogs Jēkabs – mīti un patiesība", kurā ar priekšlasījumiem aicināti uzstāties vadošie Kurzemes hercogistes laika pētnieki Latvijā.
"Hercogs Jēkabs kļuvis par gluži vai mītisku personību, kas iemieso gudrā un labā valdnieka tēlu. Kuldīgas vēsturiskajos lasījumos – diskusijā vēlamies kaut nedaudz pietuvoties atbildei uz jautājumu par mītu un patiesību," par pasākuma ideju saka Kuldīgas novada Domes Kultūras pārvaldes vadītāja Dace Reinkopa. Kuldīgas vēsturiskos lasījumus ievadīs Latvijas Universitātes (LU) Latvijas vēstures institūta pētniece Mārīte Jakovļeva ar referātu "Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs: fakti, mīti, vērtējumi". Dzejniece Māra Zālīte runās par jautājumu "Hercogs Jēkabs – savējais un svešais" un LU profesore Janīna Kursīte – "Kurzemes hercogiste un latviešu folklora". Aizkraukles muzejs galvenā speciāliste Lilija Jakubenoka uzstāsies par "Kurzemes hercogistes atspoguļojumu vēstītājfolklorā", Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietnieks zinātniskajā darbā Gints Putiķis interesentus iepazīstinās ar "Hercoga Jēkaba laikmeta liecībām Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā".
Daugavpils universitātes profesors Kaspars Kļaviņš lasījuma temats "Kurzemes metamorfozes: 17.-21.gadsimts" un Ventspils muzeja direktora vietnieks, vadošais pētnieks Armands Vijups lasījumus noslēgs ieskicējot "Arheoloģijas perspektīvas Kurzemes un Zemgale vēstures izpētē". Pēcpusdiena noslēgsies ar Latvijas Radio žurnālista Eduarda Liniņa vadīto diskusiju. Vēsturiskie lasījumi – diskusija notiks Kuldīgas kultūras centrā plkst. 14:00. Ieeja – brīva.
Kā zināms, hercogs Jēkabs (1610-1681) ir spilgtākais Kurzemes un Zemgales hercogistē (1561-1795) līdz 1737. gadam valdījušās Ketleru dinastijas pārstāvis. Viņš uzauga galvenokārt Hoencollernu galmā Berlīnē, studēja Leipcigā un Rostokā, apceļoja Eiropu, iegūstot plašu redzesloku, kas vēlāk ļāva modernizēt savu valsti. Kurzemē tika radītas 70 manufaktūras, uzbūvēti vairāk nekā 135 kuģi, attīstīta pilsētu amatniecība, celtas baznīcas un skolas, bet tirdzniecības flote, lielākā Baltijas jūrā, izvadāja hercogistes ražojumus uz daudzām pasaules valstīm. Kurzemes kuģus pirka Francija un Anglija. Viņa nodibinātās kolonijas – Tobāgo sala Karību jūrā un Gambijas upes grīva Āfrikā – ne tikai kalpoja Kurzemes starptautiskajai atpazīšanai, bet arī radīja iespēju veiksmīgam koloniālpreču tranzītam. Hercogs mīlēja mākslu un kultūru, tomēr neizputināja valsti, ceļot jaunas, greznas pilis pēc Rietumeiropas valdnieku parauga.
Kā jau ziņots, ar svinīgu Kuldīgas novada Domes sēdi, izstādēm, piemiņas dievkalpojumu, Kurzemes hercogistes laika mūzikas koncertu un īpašu gadatirgu, šonedēļ Kuldīgā tiek svinēta hercoga Jēkaba 400. dzimšanas diena.
Uz sarakstu
