Saeimas komisija konceptuāli atbalsta papildu izņēmumu noteikšanu
Jau iepriekš likumā tika paredzēti izņēmumi, piemēram, par notiesāto, kas tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā vai arī par personu, kas ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju. Tāpat izņēmums tika paredzēts par personu, kurai līdz pensijas vecuma sasniegšanai ir palikuši pieci gadi vai par personu ar otrās vai pirmās grupas invaliditāti, kā arī pirmos trīs mēnešus par personu, kas pirmreizēji kļūst par darba ņēmēju. Bez jau minētā izņēmums attiektos par personām līdz 24 gadu vecumam, kuras mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādēs.
Šobrīd sagatavotais grozījumu projekts paredz, ka izņēmums attieksies arī uz vienu no vecākiem, kuri ģimenē audzina bērnu līdz trīs gadu vecumam, vai uz vienu no vecākiem, kuri ģimenē audzina trīs vai vairāk bērnus līdz 18 gadu vecumam.
Tāpat izņēmums paredzēts par personām, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu vai atlīdzību par aizbildņu pienākumu pildīšanu. Izņēmums varētu atteikties arī uz personām, kuras audzina bērnu invalīdu.
Bez jau minētā izņēmums varētu attiekties uz personām, kuras augstāko izglītību iegūst pilna laika studijās līdz 26 gadu vecumam, izņemot laiku, kad persona studijas ir pārtraukusi. Kā norādīja komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS), tas nepieciešams, jo mediķu pamatstudijās mācās sešus gadus. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Pēteris Leiškalns gan sacīja, ka šai normai nevajadzētu konkrētu vecuma ierobežojumu, jo dzīvē gadās situācijas, kad nākas studēt vēlreiz, tāpēc izņēmumam būtu jāattiecas vienkārši uz tiem, kuri studē pilna laika studijās.
Tāpat izņēmumu paredzēts attiecināt uz personām, kurām noteikts Černobiļas AES avārijas seku likvidētāja statuss un personām, kuras saņem darbspēju zaudējuma atlīdzību. Partijas "Saskaņa" deputāts Andrejs Klementjevs gan norādīja, ka pie izņēmumiem vajadzētu iekļaut arī trešās grupas invalīdus.
Bez jau minētā izņēmumu paredzēts attiecināt uz personām, kuras nodarbinātas sabiedriskā labuma organizācijās.
Savukārt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis norādīja, ka pie izņēmumiem vajadzētu iekļaut arī komisijā nodarbinātos, kuri strādā attiecīgi pašvaldību vai Saeimas vēlēšanu laikā, jo viņu darbs nav pilna laika un prasa dažas stundas salīdzinoši īsā laikā. Pret to iebilda Saeimas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), norādot, ka nav korekti no privātajiem uzņēmumiem pieprasīt maksāt iemaksas pilnā apjomā, ja valsts vai pašvaldības to nav gatavas darīt.
Iesaistītās ministrijas vēl strādās pie grozījumu redakcijas un pēc tam grozījumi tiks skatīti Saeimā.
Kā ziņots, lai nodrošinātu vismaz minimālas sociālās garantijas cilvēkiem, kuru atalgojums ir mazāks par minimālo mēneša darba algu, no 2017.gada 1.janvāra noteiks minimālo sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu līmeni. Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz darba devējam segt starpību līdz noteiktajam obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu objektam pat tad, ja darbinieks nestrādā atbilstošu slodzi.
No 2017.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim paredzēts pārejas periods, kad valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs 75% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Savukārt no 2018. gada 1.janvāra par katru darba ņēmēju, kuram atlīdzība ir noteikta mazāka par minimālo algu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas būs jāveic no valstī noteiktās minimālās algas.
Par plānotajām izmaiņām satraukumu jau paudušas nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji.
Uz sarakstu
