Rosina no valsts budžeta finansēt reģionālās partijas, kuru deputāti ievēlēti domēs
Deputāti iesniegumā norāda, ka pašlaik saskaņā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu politiskajām partijām, par kurām Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, tiek piešķirts valsts budžeta finansējums - 0,71 eiro apmērā kalendārā gada laikā par katru iegūto balsi.
Tādā veidā tiek dota iespēja tām partijām, kas nav iekļuvušas Saeimā, sekmīgi pastāvēt apstākļos, kad ienākumu apjoms, iespējams, samazinās, vai arī finansējums nepieciešams turpmākai partijas darbībai, ņemot vērā iedzīvotāju atbalstu.
Valsts daļējs finansējums partijām mazina arī lobiju un atbalstītāju lomu to darbībā, veicinot partiju patstāvīgumu un neatkarību. Ir izteikti viedokļi, ka tā ir vienīgā iespēja samazināt privātās naudas varu politikā, teikts deputātu iesniegumā.
Deputāti uzskata, ka valsts budžeta finansējums būtu jāparedz arī reģionālajām politiskajām organizācijām (partijām), kuru kandidāti ievēlēti pašvaldību domēs, jo attiecībā uz šādām partijām arī būtu jānodrošina finansiālās darbības atklātums, likumība un atbilstība parlamentārās demokrātijas sistēmai. Tāpat ir jāveicina reģionālo partiju finansiālā neatkarība.
"Arī reģionālajām partijām nepieciešami finanšu resursi telpu īrei, sakaru un interneta pakalpojumiem, darba algām, zvērināta revidenta pakalpojumiem, pētniecības darbiem, aptaujām un konsultācijām, iedzīvotājiem paredzēto izglītošanas pasākumu organizēšanai, grāmatu, informatīvo materiālu izdošanai un izplatīšanai, kā arī politiskajai aģitācijai," teikts iesniegumā.
Reģionālajām partijām katru gadu arī ir jāsagatavo gada pārskats, kas jāiesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, jāsasauc biedru kopsapulce, katru gadu jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā aktuāls biedru reģistrs un jāpilda citi likumā noteiktie pienākumi.
Deputāti norāda, ka finansējuma apjoms varētu būt atkarīgs arī no ievēlēto deputātu skaita. Var tikt noteikti dažādi ierobežojumi finansējuma saņemšanai, piemēram, partija nesaņem finansējumu, ja tā jau saņem valsts budžeta finansējumu saskaņā ar esošo normatīvo regulējumu.
"Politiskā partija "Mēs - Talsiem un novadam" dibināta 2017.gada februārī, pašlaik tajā ir vairāk nekā 250 biedru. Partija piedalījās Talsu novada domes vēlēšanās 2017.gada jūnijā, iegūstot trīs deputātu vietas domē. Apzināmies, ka saskaņā ar likumu reģionālās politiskās organizācijas (partijas) var finansēt no biedru naudas un iestāšanās naudas (ja tāda noteikta) un fizisko personu dāvinājumiem (ziedojumiem), tomēr šāds finansējums nav viegli iegūstams, jo partija darbojas noteiktā pašvaldības teritorijā un personu skaits, kas var atbalstīt šādas partijas, ir būtiski ierobežots," iesniegumā Saeimai norādījuši deputāti.
Iesniegumā deputāti norādījuši, ka viņi bieži paši ziedo partijai, lai nodrošinātu tās darbību, neskatoties uz to, ka domes deputāta alga ir ne vairāk kā aptuveni 500 eiro (neto). Piemēram, Edgars Zelderis partijai no 2017.gada jūnija ir ziedojis 2150 eiro, Lauris Pīlēģis - 700 eiro, Ilva Norenberga - 550 eiro.
Deputāti pieļauj, ka izmaiņas likumā saistībā ar valsts budžeta finansējuma piešķiršanu reģionālajām politiskajām organizācijām (partijām) būtu jāveic administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.
Iesniegumu parakstījuši Zelderis, Pīlēģis un Norenberga.
Uz sarakstu
