Rēzeknes vicemērs: Skolēnu brīvpusdienas pašvaldības budžetiem būtu ļoti liels slogs
Viņš klāstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iniciatīvas atbalstīšanas gadījumā pašvaldībām nāksies meklēt naudu budžetos, lai nodrošinātu brīvpusdienas. Taču tas budžetiem būtu ļoti liels slogs, un pašlaik nav izprotams, kuras budžeta sadaļas līdzekļus varētu novirzīt šiem mērķiem.
Ja izmaiņas tiks pieņemtas gada vidū, situācija būs vēl sarežģītāka, atzina Stecs, jo pašvaldības jau strādā pēc gada sākumā apstiprinātā budžeta.
Pašvaldības publiskotā informācija liecina, ka pilsēta nodrošina vairākus ēdināšanas pabalstus. Pabalstu 100% apmērā no maksas par ēdināšanas pakalpojumu līdz 11 mēnešiem gadā ir tiesības saņemt audzēknim, kurš apgūst pirmsskolas izglītības programmu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, ja bērns ir no trūcīgās un maznodrošinātās ģimenes. Šis pabalsts pienākas arī bērniem ar invaliditāti, garīgās attīstības vai jauktiem attīstības traucējumiem. Pabalstu 50% apmērā ir tiesības saņemt daudzbērnu ģimenes bērniem.
Ēdināšanas pabalstu skolēniem, kuri mācās no 5. līdz 9.klasei vispārizglītojošās skolās, 100% apmērā no maksas par pusdienām ir tiesības saņemt trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm ēdināšanas pakalpojuma apmaksai.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka šobrīd brīvpusdienas no IZM budžeta finansē visiem 1. līdz 4.klases skolēniem. Tas ik gadu ministrijai izmaksā nepilnus 20 miljonus eiro un par šiem līdzekļiem ar bezmaksas ēdienreizi nodrošina aptuveni 80 000 bērnu.
Ministrija pirmajām četrām klasēm pusdienas apmaksā jau vairākus gadus, taču tagad tā nākusi klajā ar ierosinājumu, ka bezmaksas ēdināšana būtu jāpārņem pašvaldībām, jo ministrijas primārā funkcija esot izglītība.
"Šis jautājums ir nevis par to, būs vai nebūs brīvpusdienas, bet jautājums ir, kas šīs brīvpusdienas apmaksās, kas veiks šo funkciju. Un, runājot ar pašvaldībām, ir skaidrs, ka šobrīd resurss, ko iegulda IZM, ir neefektīvs. Izglītības un zinātnes ministrijai tā ir īsti neraksturīga funkcija. Mums vajadzētu domāt par saturu, par metodoloģiju, nevis par brīvpusdienām," norāda izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Ministre uzskata, ka ēdināšanu pārņemot pašvaldībām, tās ar līdzekļiem rīkotos efektīvāk. Turklāt šādi pašvaldības varētu arī vērtēt, vai bezmaksas ēdienreize ir nepieciešama visiem skolēniem. "Vai tomēr ir nepieciešams sociāli nevienlīdzīgā situācijā atbalstīt to, kam tas patiešām ir vitāli svarīgi. Un pārējo naudas resursu izmantot skolas attīstībai," pauž ministre.
Pašvaldību savienība tikmēr pauž bažas, ka šobrīd šāds lēmums tiek virzīts, pārāk maz tajā iesaistot pašvaldības. Lai gan ministrija norāda, ka tā augusta vidū par šo jautājumu runājusi ar 14 Kurzemes novadiem un tiem nav bijuši būtiski iebildumi, tas Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ieskatā ir par maz.
"Mūs satrauc tas, ka IZM nāk ar dažādiem paziņojumiem, tai skaitā arī šobrīd par ēdināšanas pārcelšanu 1. līdz 4.klasēm uz pašvaldību budžetu, nerunājot ar pašvaldībām. Šis jautājums šobrīd nav ticis apspriests ar pašvaldībām," sacīja LPS izglītības eksperte Ināra Dundure.
Viedoklis neesot jautāts, piemēram, Valkas novadam, kas uzskata, ka papildu finansiālais slogs tam būs pārāk smags. Valkas budžetā bezmaksas ēdināšanai līdzekļus atrast būtu grūti, jo novada budžets nākamgad nesolās būt lielāks, bet pašvaldības izdevumi pieaug.
"Būtībā tā ir neiespējamā misija, jo nākamgad mums nāk klāt papildu izdevumi gan pirmsskolas skolotāju algu palielinājumam, tie ir būtiski papildu izdevumi - apmēram 100 000 eiro. Nākamgad būs pirmais gads, kad mēs nesaņemsim īpašo valsts dotāciju specializētajam bērnudārzam, jo tas izbeidzas. Tie atkal ir 120 000 eiro. Un ēdināšana ir 70 000 eiro," saka Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Savukārt Dagdas novada domes priekšsēdētājs Aivars Trūlis (LRA) klāstīja, ka "Ja valsts nolems, pašvaldībām tas būs jādara. Skolotājiem algas ir jāpalielina, bet arī bērniem ir jāēd. Skatīsimies, kā var jautājumu risināt," komentēja novada mērs.
Pašvaldība brīvpusdienas apmaksā arī 5.-7.klašu skolēniem, taču pašlaik nav zināms, vai gadījumā, ja uz pašvaldību pleciem būs pusdienas mazākajiem bērniem, no šīs iniciatīvas būs jāatsakās.
Ja izmaiņas notiks, pašvaldība sola arī konsultēties ar vecākiem, izrunājot, vai bērniem pusdienas vajadzīgas, jo ir daļa, kas brīvpusdienas neēd, jo tās negaršo vai arī tiek pirkts cits ēdiens, taču ne visi vecāki spēj bērniem iedot kabatas naudu. Trūlis atzina, ka mazajās pašvaldībās, salīdzinot, piemēram, ar galvaspilsētu, šis jautājums varētu būt vieglāk risināms, jo cilvēki ir pazīstami, līdz ar to arī viņu vajadzības vieglāk noskaidrojamas.
Uz sarakstu
