Rēzeknes mērs: LPS pilnā mērā neizmanto iespēju ietekmēt valdības lēmumus
Viņš, komentējot Daugavpils pašvaldības ieceri izstāties no LPS, atzina, ka Rēzeknes dome pašlaik neredz iemeslus, kādēļ tas būtu darāms, vienlaikus paužot, ka biedrība, kas ir valdības sociālais partneris, pilnā mērā neizmanto visas iespējas, lai ietekmētu pieņemtos lēmumus.
"Arī pašvaldību savienībā formāli veidojas dažādas grupas, kurām ir lielāks spēks nekā atsevišķām pašvaldībām, un visu pašvaldību intereses netiek pārstāvētas," komentēja Rēzeknes mērs.
Pēc viņa domām, pašvaldībām jābūt vienotākām, lai kopā spētu aizstāvēt savas intereses.
Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis aģentūrai LETA sacīja, ka, līdzīgi kā LPS priekšsēdētājs Gints Kaminskis (LZS), trešdien plāno tikties ar Daugavpils mēru Andreju Elksniņu (S), lai pārrunātu pilsētas turpmāko dalību asociācijā. Viņam gan esot grūti iedomāties iemeslu, kāpēc pilsēta un arī citi biedri varētu lemt par izstāšanos no asociācijas. Lēmums varētu būt uz emocijām balstīts, ņemot vērā valdības lēmumus pašvaldībām uzgrūst papildu slogu, pieļāva asociācijas vadītājs.
Vienlaikus Valainis uzsvēra, ka LPS ir oficiāls valdības sociālais partneris, tāpēc viņa vadītā asociācija ar pašvaldību savienību pārrunā jautājumus, kas skar lielās pilsētas, un arī turpmāk ir gatava pārstāvēt savu biedru intereses.
Kā ziņots, šonedēļ Daugavpils dome lems par izstāšanos no LPS, aģentūru LETA informēja Elksniņš.
Viņš klāstīja, ka katru gadu pašvaldība pārskaita LPS 70 000 līdz 80 000 eiro, un pašlaik domes priekšsēdētājs neredzot nevienu argumentu, lai pilsēta turpinātu darboties šajā organizācijā.
"Teikšu atklāti - LPS pārstāv un apkalpo šauras intereses, bet nekādi ne visu iedzīvotāju, visu pašvaldību, vai pat Latgales prioritātes. Ir acīmredzami, ka netiek atbalstīta Latgales ekonomiskās zonas attīstība, haotiska ir pozīcija saistībā ar administratīvi-teritoriālo reformu, nevēlēšanās samazināt pašvaldību deputātu skaitu, nespēja pat bērnu pusdienas skolās aizstāvēt," lēmumu par izstāšanos pamatoja Elksniņš.
Viņš arī uzsvēra, ka situācijā, kad kuluāros cīņa par valsts finansējumu notiek pēc principa "katrs pats par sevi", darīs to atklāti pats.
"Šos 70-80 tūkstošus eiro gadā mēs ar lielu prieku tērēsim kādam ducim bērnu laukumu," piebilda pilsētas mērs.
Lēmums konceptuāli esot atbalstīts no citiem deputātiem, bet apstiprināt to plānots ceturtdien.
Elksniņš neslēpa, ka pašvaldība izvērtē dalību arī citās organizācijās, piemēram, Latvijas Lielo pilsētu asociācijā, jo arī tai "ir jautājumi".
Komentējot Daugavpils ieceri, Kaminskis skaidri nenorādīja, cik pamatoti vai nepamatoti ir Daugavpils mēra pārmetumi par to, ka LPS pārstāv tikai šauru interešu loku, taču vienlaikus vērsa uzmanību, ka tieši LPS ir viena no retajām institūcijām, kas valstiskā līmenī vērš uzmanību uz nepieciešamību attīstīt tieši reģionus.
"Iespējams, šajā gadījumā runa varētu būt par dažādu valsts institūciju nesaprotamajiem lēmumiem, kas uzliek vietvarām pavisam citu papildu slogu, piemēram, tas pats ēdināšanas jautājums 1.-4.klašu skolēniem. Jebkurš nepamatots lēmums nes līdzi neizpratni ne tikai pašvaldībās, bet arī to iedzīvotājos," situāciju komentēja Kaminskis.
Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka savas intereses pašvaldībām vienām pašām aizstāvēt būtu grūtāk, nekā esot kopā. "Lai gan nav jau vienādu pašvaldību. Katra ir atšķirīga un šīs atšķirības mūs gan vieno, gan arī citreiz rada sarežģījumus," pauda amatpersona.
Uz sarakstu
