Radošo nozaru pārstāvji: Imigrācijas tēma arvien vairāk atspoguļosies mākslinieku darbos

Kā norādīja Skandināvijas vadošās sabiedrisko attiecību kompānijas "Have PR&Communication" dibinātājs, zīmola un tēla veidošanas eksperts un mūziķis Kristians Hēve, tēmas parādīšanos mākslā sekmēs dažādi fondi, kas piešķirs finansējumu attiecīgā tematikā ieturētu darbu veidotājiem, un būs mākslinieki, kas pēc šīs naudas tieksies. Viņš arī piebilda, ka imigrācijas jautājumi veicinās sadarbību starp māksliniekiem.

Arīdzan tēlnieks un karikatūrists Ivars Drulle un starptautisku atzinību guvušās dokumentālās filmas "Ģimenes lieta" režisors Andris Gauja norādīja, ka imigrācijas tēma kļūs arvien aktuālāka. Drulle sacīja, ka jautājuma aktualitāte noteikti ļaus māksliniekiem vieglāk tikt pie fondu finansējuma, bet Gauja, ironiski norādot, ka temats radošajās aprindās tiek laipni gaidīts, piebilda, ka tas varētu veicināt dokumentālu filmu veidošanu.

Tāpat radošo nozaru pārstāvji uzsvēra, ka šis ir brīdis, kurā pašiem māksliniekiem definēt savas vērtības. "Māksliniekiem ir jācīnās par vērtībām, kam viņi tic, un ir jābūt godīgiem. Tad ir iespējams ko mainīt," sacīja Hēve. Savukārt dokumentālā teātra fonda "C:NTACT" dibinātājs, viens no Dānijas teātra gaišajiem prātiem Henriks Hartmans sacīja, ka ir jātiek skaidrībā ar to, ko tieši mākslinieki vēlas darīt, bet Gauja mudināja radošo nozaru pārstāvjus būt gan aktīvākiem, gan arī godīgiem.

Gauja uzsvēra, ka mākslinieku kā publisku personu rokās ir liela atbildība par to, ko viņi pauž publiskajā telpā, tostarp - sociālajos tīklos, jo ar šīm aktivitātēm tiek ietekmēta sabiedriskā doma. Gauja arī norādīja, ka, saskaroties ar informāciju par imigrācijas tēmu, nepieciešams pievērst uzmanību informācijas avotiem.

Toties, runājot par mākslinieka nepieciešamību iesaistīties diskusijās par imigrāciju un bēgļiem, Hartmans sacīja, ka brīvā valstī visiem ir jāpiedalās šādas diskusijās un jāsaprot, kāpēc tādas nepieciešamas. Arī Hēve un Gauja norādīja, ka māksliniekiem ir jābūt atbildīgiem un jāizmanto savs stāvoklis, taču Drulle oponēja, piebilstot, ka viņam šī situācija rada asociācijas ar padomju laikiem, kad māksliniekiem vajadzēja runāt par sociāliem jautājumiem. "No vienas puses, ir pozitīvi, ka tiek jautāts mākslinieku viedoklis, bet, no otras - vai tūkstošiem mākslinieku būtu jāpievēršas šai tēmai?" vaicā Drulle. Viņš norādīja, ka nav jēgas masveidā izteikties par imigrācijas tēmu, jo tādā veidā netiek pateikts nekas jauns.

Savukārt Hartmans šādu viedokli nodēvēja par mulsinošu. "Mēs kā mākslinieki nevaram tikai radīt labu mākslu, mums ir jāizmanto savs spēks arī citādi," viņš norādīja.

Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.

Uz sarakstu