Pūce: Puse Pierīgas pašvaldību ir pašpietiekamas
Šai otrai pusei attīstības centrs ir Rīga, kurp brauc strādāt, iepirkties un atpūsties, skaidroja ministrs.
Viņš norādīja, ka eksperti strādā pie atsevišķiem novadu veidošanas kritērijiem Pierīgā. Tiekot modelēts, lai katrā pašvaldībā būtu vidusskola, kurā būtu divas paralēlklases ar kopēju bērnu skaitu vismaz 400, 500. Ādažos, Mārupē, Olainē, Ķekavā, Siguldā un Salaspilī pietiekot, bet citur nē, klāstīja Pūce.
Viņš arī uzsvēra, ka Pierīgas pašvaldību sadarbība ar Rīgu ir būtiska, jo daļai pašvaldību kanalizācijas pakalpojumi ir kopīgi, daļu apkalpo pašvaldības SIA "Rīgas satiksme". "Mūsu mērķis nav panākt, lai Pierīgas iedzīvotāji satiksmē paļautos tikai uz privāto transportu, saviem dziļurbumiem un lokālajām kanalizācijas sistēmām," sacīja Pūce.
Runājot par reformu kopumā, ministrs atzina, ka minimālais iedzīvotāju skaits novadu izveidošanai varētu mainīties. Viņš norādīja, ka, veidojot esošo Administratīvi teritoriālās reformas likumu, eksperti piedāvāja lielāku skaitu, bet kompromisa rezultātā nobalsoja par pašreizējo. Pūce teica, ka ministrijai vajadzīgas vēl aptuveni trīs nedēļas, lai nonāktu līdz strukturētam piedāvājumam.
"Šobrīd atjauninām pašvaldības kritērijus - iedzīvotāju skaits vienmēr būs pašvaldības aprēķināšanas pamats, bet ņemsim vērā iespēju nodrošināt sociālos pakalpojumus, izglītību, arī interešu izglītību, jo tie ir galvenie klātienē sniedzamie pakalpojumi, kuru sniegšanā attālumam ir nozīme," uzsvēra Pūce.
Ministrs arī piebilda ka līdz novada centram jābūt saprātīgam attālumam. Pēc viņa paustā, reģionu pētnieki saka, ka attālums, kuru ar sabiedrisko vai privāto transportu 40 minūtēs var veikt līdz novada centram, ir tālākais pieļaujamais. "Pieņemu, ka Latvijā atradīsies pāris tādas vietas, kurā būs grūti iekļauties 40 minūšu robežās, bet domāju, ka šādu karti var izveidot," viņš lēsa.
Tāpat Pūce uzsvēra, ka pašvaldību struktūrai jābūt tādai, ka tās visas kļūtu ekonomiski spēcīgākas un atšķirības starp to lielumu vairs nebūtu 30 reizes, bet trīs vai četras.
Vaicāts, kas notiks ar deviņām lielajām pilsētām, vai tām jāpievieno apkārtējie novadi, Pūce norādīja, ka, viņaprāt, šis solis ir jāsper, jo lielo pilsētu statuss bez lauku teritorijas savu laiku ir izdzīvojis. "Vienīgi Jūrmalai nav ko pievienot, jo tā nav attīstības centrs. Visas pārējās pilsētas ir īsti attīstības centri, kur iedzīvotāji dodas strādāt un saņemt pakalpojumus, veidojot kopīgu aglomerāciju," skaidroja ministrs.
Ministrs arī uzsvēra, ka nav tādas pašvaldības deputātu funkcijas - noteikt, kāda būs pašvaldības teritorija. Administratīvi teritoriālo reforma ir visu Latvijas iedzīvotāju koplēmums, ko viņi realizē caur Saeimu, uzsvēra Pūce. "Šoreiz iesim to ceļu, ka valdība sagatavos administratīvā iedalījuma projektu, un mēs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, nodrošināsim, ka visas pašvaldības šos kritērijus izpilda," skaidroja politiķis, gan piebilstot, ka diskusijās tiks iesaistītas citas valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības, pilsoniskā sabiedrība un uzņēmēji.
Kā ziņots, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija aizvadītajā otrdienā vienojās, ka steidzamības kārtā izskatīšanai pirmajā lasījumā parlamentā virzīs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto lēmumprojektu par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu. Plānots, ka parlaments par šo ieceri lems 21.martā.
Pūce iepriekš pauda, ka izstrādātais lēmuma projekts ir īss un paredzēts kā "starta šāviens reformai". Saskaņā ar lēmuma projektu, jaunās teritoriālās reformas mērķis ir turpināt 1998.gadā iesākto reformu un līdz 2021.gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.
Uz sarakstu
