Prezentē grāmatu "Kulinārais mantojums. Lejaskurzeme"
Otrdien, 11.novembrī Eiropas Savienības mājā Rīgā PIKC ''Liepājas valsts tehnikums'' (LVT) aicināja sadarbības partnerus, izglītības sfēras un profesionālo skolu pārstāvjus iepazīties ar Kurzemes kulināro mantojumu. Notika dažādu mūsu puses tradicionālo ēdienu degustācija, kā arī grāmatas ''Kulinārais mantojums. Lejaskurzeme'' atvēršana.
Grāmatas autores ir PIKC "Liepājas Valsts tehnikums" skolotājas Velta Cīpa un Agrita Šulca, kuras vairāku gadu garumā kopā ar skolas audzēkņiem devās ekspedīcijās pa Lejaskurzemi un pierakstīja tradicionālās receptes. Atklāšanas pasākumā Rīgā sanākušajiem bija iespēja nogaršot tādus tradicionālos Lejaskurzemes ēdienus kā kunkulīne, kniblaki, sklandu rausi, medalu, kā arī ceptu jaunpienu.
Viesi diskutēja par to, kā šodien iespējams šādus ēdienus pagatavot un kas tad ir to sastāvā. Rīgā dzīvojošā rucavniece Māra Tapiņa atzina, ka tos ēdienus, ko viņa šodien gatavo Rīgā, viņa negatavo, aizbraucot uz dzimtas mājām Rucavas pusē, un otrādi. Viņa arī pastāstīja kāda bijusi skolas sadarbība ar Rucavas sievām, grāmatu veidojot, un kāda ir viņas pieredze ar tradicionālajiem Lejaskurzemes ēdieniem. Grāmatas prezentācijas viesi varēja arī nogaršot slaveno Rucavas balto sviestu un kārtīgu rupjmaizi, ko pasākumam bija izcepusi Sandra Aigare. Visi kā viens atzina to par gardu esam.
Skolotājas Cīpa un Šulce atzina, ka grāmatas veidošana bija interesants process un uzzinājušas daudz jauna, ierāvušas procesā audzēkņus, kam tas bijis liels piedzīvojums. Daudzi ēdieni bijuši nezināmi un piedalīšanās "cūku bērēs" bijis kas pavisam negaidīts.
Receptes pierakstītas Rucavā, Pāvilostā, Nīcā. "Svarīgi parādīt, ka Kurzeme nav tikai suiti un skalndrauši," uzsvēra Tapiņa. PIKC "Liepājas valsts tehnikums" absolvents un restorāna "Kaļķu vārti" pavārs Edgars Balodis viņai piekrita un atzina, ka šobrīd ne tikai vietējos, bet arī tūristus interesē viss latviskais. Tomēr daudz esot tādu lietu, ko restorānā piedāvāt būtu grūti, piemēram, kunkulīne – lai gan ēdiens garšīgs, tomēr vizuāli tas neizskatās pievilcīgi. Arī asins desu neuztaisīs, jo Pārtikas un veterinārais dienests neatļauj strādāt ar asinīm. "Ir daudz šādu lietu, tomēr jāatceras, ka nezinot pagātni mēs nevaram dzīvot tagadnē un veidot nākotni," norādīja Balodis. Grāmatā ir daudz lietu, ko var paņemt un izmantot šodien – improvizējot ar sastāvdaļām. "Viens ēdiens divām saimniecēm nekad negaršos vienādi," uzsver Cīpa un iesaka ļauties izmēģinājumiem.
Jau drīzumā tehnikuma izdotā grāmata ceļos uz Liepājas apkārtnes bibliotēkām un nākotnē ir cerība, ka tā varētu tikt pārtulkota arī angļu valodā.
Uz sarakstu
