Politiķi nostāju par Kalnmeieru nemaina, vienlaikus rosinot vērtēt visas kandidatūras
Vienlaikus politiķi atgādina, ka Saeima ģenerālprokurora amatā ieceļ kandidatūru pēc Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi. Līdz ar to jāsagaida šis lēmums.
Vairākums parlamentā pārstāvēto partiju politiķu jau iepriekš publiski pauda, ka neredz šķēršļus, lai Kalnmeiers savu darbu turpinātu. Arī tagad vairums partiju pārstāvju savu viedokli nemaina.
"Saskaņas" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins aģentūrai LETA sacīja, ka politiskais spēks sliecas atbalstīt pašreizējā ģenerālprokurora pārvēlēšanu šajā amatā, un šis jautājums frakcijā ir pārrunāts. Vienlaikus viņš piebilst - vēl vairāku citu kandidātu pieteikšanās nozīmē jaunus apstākļus, līdz ar to šo jautājumu varētu vēlreiz pārrunāt frakcijas sēdē.
Arī "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Kārlis Šadurskis apliecināja, ka politiskais spēks savu nostāju šajā jautājumā nav mainījis. "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa jau iepriekš norādīja, ka augsti novērtē Kalnmeiera līdzšinējo darbību, un pievienojās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) paustajam viedoklim, ka Kalnmeieram būtu jāturpina vadīt Ģenerālprokuratūru arī otru pilnvaru termiņu.
Tāpat Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atbalsta Kalnmeiera kandidatūru ģenerālprokurora amatam, aģentūrai LETA apliecināja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Savukārt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka vērtēs to kandidātu, ko ieteiks AT priekšsēdētājs, saskaņojot ar Tieslietu padomi. Vienlaikus Bērziņš atgādināja, ka jau paudis personīgo viedokli, ka līdzšinējā sadarbība ar Kalnmeieru bija laba, tāpēc viņš neredz šķēršļus, lai pašreizējais ģenerālprokurors turpinātu savu darbu. Nacionālā apvienība pirms lēmuma pieņemšanas gan vēlēsies uzklausīt šī amata kandidāta redzējumu saistībā ar nevalstiskajām organizācijām, kuras finansē no ārzemēm ar mērķi graut Latvijas valsts pamatus.
Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš norādīja, ka līdzīgi kā ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātiem politiskais spēks vēlēsies tikties arī ar visiem potenciālajiem ģenerālprokurora amata pretendentiem. Pēc tikšanos noslēguma politiskais spēks pieņems lēmumu, kuru kandidātu LRA būtu gatavi atbalstīt. Partijai ir notikusi tikšanās ar Kalnmeieru un uz sarunu tiks aicināts arī Ilsteris. Liepiņš piebilda, ka nepieciešams mainīt ģenerālprokurora kandidāta nominēšanas procedūru, šādas tiesības piešķirot arī deputātiem.
Partijas "No sirds Latvijai" (NSL) līdere Inguna Sudraba norādīja, ka politiskais spēks respektē AT priekšsēdētāja tiesības izvirzīt ģenerālprokurora amata kandidātu un pirms tam savu vērtējumu nesniegs. Pēc kandidāta oficiālas nosaukšanas NSL vēlēsies ar viņu tikties, lai uzzinātu redzējumu par darbību šajā amatā. Tad arī partija varēs pieņemt lēmumu par to, kā rīkoties Saeimas balsojumā.
Kā ziņots, savu kandidatūru ģenerālprokurora amatam pieteicis Latvijas Prokuroru biedrības (LPB) vadītājs, viens no tā dēvētās Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietas prokuroriem Jānis Ilsteris, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs saņēmis ierosinājumus par vairākiem ģenerālprokurora amata kandidātiem, aģentūrai LETA apstiprināja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece. Viņa piebilda, ka pieteikumu iesniegšanas termiņš vēl turpinās.
Iepriekš AT norādīja, ka, pirms nosaukt ģenerālprokurora amata kandidātu, Bičkovičs uzklausīs un izvērtēs visus ierosinājumus. Līdz likumā noteiktajam laikam, proti, līdz 11.aprīlim, priekšsēdētājs gaidīs ierosinājumus no institūcijām, kurām tos izteikt ļauts saskaņā ar likumu. Pēc tam priekšsēdētājs savu izraudzīto kandidatūru saskaņos ar Tieslietu padomi un tad virzīs iecelšanai Saeimā.
Ģenerālprokurora padome nolēma izteikt ierosinājumu AT priekšsēdētājam kā ģenerālprokurora amata kandidātu virzīt pašreizējo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru.
Uz sarakstu
