Pētījums: Vīrieši nespēj likt mierā savu tālruni
Lai vairāk iedziļinātos mūsu draudzīgajās attiecībās ar digitālajām ierīcēm, pēc desmit minūtēm dalībniekiem tika uzdots jautājums, kā viņiem šķiet, cik daudz laika pagāja, pirms viņi sniedzās pēc tālruņa. Vairums atbildēja, ka divas trīs minūtes, uzsverot ievērojamo neatbilstību starp uztveri un faktisko rīcību.
Komentējot šos rezultātus, Jenss Binders no Notingemas Trentas universitātes sacīja: "Eksperiments parāda, ka ļaudis ir daudz vairāk pieķērušies šim ierīcēm nekā paši apzinās un par otro dabu ir kļuvusi pievēršanās savam viedtālrunim, kad esam atstāti vienatnē ar to. Mēs vairs vienkārši negaidām. Mūsu viedierīču tūlītējā informācijas un mijiedarbības piegāde padara tās daudz lielākā mērā par digitālo kompanjonu un saikni ar ārpasauli, nevis tehnoloģiju kopumu."
Universitāšu veiktais papildu pētījums liecina, ka šo nepārvaramo tieksmi pārbaudīt savu tālruni var būt izraisījušas FOMO (fear of missing out — bailes kaut ko palaist garām), ja neesam tiešsaistē. Līdztekus veiktajā aptaujā dalībnieki, kas intensīvāk lietoja savu tālruni, atzina augstāku FOMO līmeni.
"Jo vairāk dalībnieki lieto savu tālruni, jo vairāk viņi baidās kaut ko palaist garām, kad neizmanto to. Ir grūti pateikt, kurš atribūts kuru veicina — vai personas vairāk izmanto tālruni, jo baidās kaut ko palaist garām, vai arī tāpēc, ka viņi to tik daudz lieto, viņi raizējas, ka kaut ko palaiž garām," turpina Astrīda Karolusa no Vircburgas universitātes.
Turklāt pētījumā ir konstatēts, ka, jo vairāk mēs izmantojam tālruni, jo lielāks stress mūs pārņem. Tomēr pārsteidzoši, ka tad, kad dalībniekiem tika jautāts par viņu vispārējo laimi, nebija nekādu atšķirību starp mazaktīviem un sevišķi aktīviem lietotājiem. Tātad viedtālruņa lietošanas izraisītajam stresam, šķiet, nav lielas ietekmes uz mūsu labklājību kopumā.
Desmit minūšu gaidīšanas seansā dalībnieki lietoja viedtālruni vidēji gandrīz pusi no atvēlētā laika (piecas minūtes). Jau Kaspersky Lab iepriekšējais pētījums pierādīja, ka mūsdienās mēs ļoti lielā mērā paļaujamies uz mobilajām ierīcēm kā savu smadzeņu paplašinājumu, izmantojot tās par rīkiem, kas mums ļauj vairs neiegaumēt faktus. Piemēram, vairums respondentu nevarēja atcerēties sava pašreizējā partnera tālruņa numuru, bet joprojām spēja atcerēties savu mājas numuru no tiem laikiem, kad viņiem bija desmit gadu.
"Tagad viedtālruņi ir neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa, tomēr mums ir jāatceras, ka tā ir plaša patēriņa prece, ko daudzi mēdz uzskatīt par pašsaprotamu. Tie vienmēr ir līdzās, bieži liekot mums aizmirst, cik patiesībā tie ir vērtīgi personīgo atmiņu un citu tajos saglabāto datu dēļ," piebilst "Kaspersky Lab" vecākais drošības pētnieks Deivids Emms. "Tie ir vērtīgi un dārgi ne tikai mums, bet arī noziedzniekiem. Ja mūsu personīgā informācija tiek kaut kādā veidā apdraudēta ar zādzību vai ļaunprogrammatūras uzbrukumu, mēs riskējam zaudēt saikni ar draugiem un informācijas avotiem."
Pēdējos divus gadus "Kaspersky Lab" pēta digitalizācijas sociālās sekas un to, kā tās padara cilvēkus potenciāli neaizsargātākus pret kibernoziegumiem.
Uz sarakstu
