NVA: Latvijā 37,2% bezdarbnieku ir vecumā virs 50 gadiem
NVA pārstāve stāstīja, ka kopumā reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars vecumā no 50 gadiem un vairāk kopš 2009.gada ir palielinājies par 9,1%, bet tas arī skaidrojams ar kopējo sabiedrības novecošanās tendenci. Tāpat Šteina paskaidroja, ka lielākais bezdarba īpatsvars šajā vecuma kategorijā ir Latgalē, turklāt 42% ir zems izglītības līmenis.
NVA šogad plāno veidot konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus, kur aģentūra domā iesaistīt 29 000 iedzīvotāju, provizoriski iesaistot vairāk nekā 12 000 cilvēku virs 50 gadiem.
Tikmēr Labklājības ministrijas (LM) pārstāve šodien klātesošajiem stāstīja par aktīvās novecošanās stratēģiju iedzīvotāju darba mūža pagarināšanai un uzlabošanai.
Sākumā viņa norādīja, ka 2015.gada sākumā 40% no pastāvīgajiem iedzīvotājiem bija vecumā virs 50 gadiem. Patlaban ir identificēti vairāki aktīvās novecošanās izaicinājumi Latvijā, galvenokārt tā ir nodarbinātība un bezdarbs, turklāt gados vecākiem cilvēkiem ir ievērojami grūtāk atgriezties darba tirgū.
Tāpat LM pārstāve skaidroja, ka sabiedrībā pastāv daudzi mīti un stereotipi par vecāku darbinieku iesaisti darba tirgū, piemēram, ka gados vecāki cilvēki nevēlas strādāt, nespēj pielāgoties izmaiņām, kā arī atņem darba vietas jaunajiem.
Stāstot par aktīvās novecošanās stratēģiju, viņa norādīja, ka tās izstrādē notika sadarbība ar Austrijas, Polijas un Igaunijas sociālo lietu ministrijām. Stratēģijas rīcības virzieni ir nodarbinātība, izglītība un sociālā drošība.
Lai veicinātu ilgāku un veselīgāku iedzīvotāju darba mūžu, atbilstoši identificētajiem izaicinājumiem plānots novērtēt gados vecāku nodarbināto iedzīvotāju spējas, prasmes un veselības stāvokli. Nepieciešamības gadījumā varētu izstrādāt individuālus atbalsta plānus uzņēmumu līmenī. Tāpat paredzēts noteikt un veicināt aktīvās novecošanās potenciālu uzņēmumos - plānots izstrādāt un veikt brīvprātīgus uzņēmumu auditus, vērtējot to darba organizācijas piemērotību gados vecāko darbinieku potenciāla izmantošanai.
"Latvijas Lauku foruma" pārstāvis sēdē skaidroja, ka uz vecāka gada gājuma cilvēkiem ir jāskatās nevis kā uz slogu, bet gan iespēju un resursu. Klātesošie NVO pārstāvji arī norādīja, ka valstij ir jāizmanto zināšanas, kuras piemīt vecāka gadagājuma cilvēkiem darba tirgū.
Ziņojumi tika pieņemti zināšanai.
Uz sarakstu
