Notāri visbiežāk fiksējuši kustamā un nekustamā īpašuma izkrāpšanas mēģinājumus
Padome šī gada februārī veikusi aptauju, kurā piedalījušies visi 106 Latvijā reģistrētie zvērinātie notāri. Aptaujā konstatēts, ka gada laikā notāri apkalpojuši vairāk nekā 300 000 cilvēku un ka 40% Latvijā strādājošo speciālistu vismaz reizi pēdējo divu gadu laikā darbā ar klientiem ir saskārušies ar krāpniecības sekām - gadījumiem, kad klienti bijuši apdraudēti vai reāli zaudējuši īpašumu vai mantu, tai skaitā naudu.
Kā skaidroja LNZP pārstāve Vija Piziča, minētie 38%gadījumu nenozīmē, ka visās situācijās īpašums ticis izkrāpts. "Tie ir arī gadījumi, kad cilvēks trešās personas ietekmē pieņēmis nepareizus lēmumus, proti, iegādājies īpašumu, ko nebūtu darījis, ja savlaicīgi būtu konsultējies, piemēram, ar notāru. Otra puse viņu ir mudinājusi un steidzinājusi parakstīt kaut kādus līgumus, kas vēlāk rada apgrūtinājumus, kas ir neizdevīgs un arī tas ir uzskatāms par krāpšanas mēģinājumu," teica Piziča.
Kā skaidroja LZNP priekšsēdis, ja pirms 10 līdz 15 gadiem visbiežāk par krāpnieku upuriem kļuva seniori un vientuļi cilvēki, kuriem juridiskās shēmās tika izkrāpti īpašumi vai nauda, tad patlaban situācija esot kardināli mainījusies un par krāpnieku upuriem kļūst gan pieredzējuši biznesa cilvēki, gan jaunieši.
Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis stāstīja, ka zināšanu trūkums un neuzmanība ir biežākie iemesli iespējai īstenot noziedzīgu nodarījumu. "Krāpšana ir ļoti izplatīts noziedzības veids - visbiežāk tā tiek vērsta pret kustamo vai nekustamo īpašumu un finanšu līdzekļiem, ir saistīta ar personas datu prettiesisku izmantošanu vai noziedzīgu nodarījumu pret uzņēmumu. Diemžēl jāatzīst, ka cilvēku skaits, kuri vēršas policijā tieši krāpšanas dēļ, vēl aizvien ir augsts. Mūsdienās krāpnieki ir izstrādājuši rafinētas shēmas un paļaujas uz cilvēku lētticību, lai iegūtu kāroto," sacīja Ķuzis.
Kā atzīmēja Ķuzis, lai gan statistikas dati liecina, ka 2017.gadā noziegumu skaits valstī ir samazinājies, šis rādītājs neattiecas uz krāpšanām. "Noziegumu skaits, kuri saistīti ar krāpšanām lielos apmēros, salīdzinoši ar pagājušo gadu ir pieaudzis par 2%. Tā kā ekonomistu prognozes liecina, ka turpmākajos gados pieaugs iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte, sabiedrībai jābūt sevišķi uzmanīgai, lai krāpniecības rādītāji neturpinātu augt un cietušo skaits nepalielinātos," sacīja Ķuzis.
Notāru aptaujas rezultāti liecina, ka visbiežāk jeb 54,4% gadījumos, kad konstatētas krāpšanas pazīmes, bijusi vērojama neapdomīga rīcība jautājumos, kas saistīti ar īpašumu. Galvenokārt tā saistīta ar neprasmīgi noformētiem līgumiem vai līgumiem, kuros iekļauti nosacījumi, kas ierobežo vienas puses tiesības vai iesaista to nelīdzvērtīgā darījumā. Savukārt 42,6% gadījumu, kad cilvēks riskējis ar savu īpašumu vai mantu, notāri vaino neuzticamu padomdevēju izvēli. "Nereti cilvēki, slēdzot līgumus vai pieņemot lēmums, konsultējas nevis ar profesionāli, bet gan kaimiņu, radinieku, draugu. Visbiežāk šāda padomdevēja kompetence ir apšaubāma, bet personiskā pieredzē balstīti padomi var nebūt derīgi citai situācijai, jo katrs gadījums ir ļoti individuāls, tādējādi dažādos līgumos un citos dokumentos tiek iekļauti nosacījumi, kas rada virkni risku," apgalvoja Skrastiņš.
No fiksētajiem krāpšanas gadījumiem 9,1% cilvēki cietuši neapdomīgas rīcības ar savu naudu dēļ, 7,4% gadījumu iedzīvotāji tikuši apkrāpti, jo neuzmanīgi rīkojušies ar saviem datiem, bet 4,4% - jo, uzsākot biznesu, lietojuši nepārbaudītu informāciju.
Visbiežāk jeb 38% fiksēto gadījumu iedzīvotāji cietuši no kustamā un nekustamā īpašuma izkrāpšanas, 18% gadījumu nodarījums bijis saistīts ar finanšu līdzekļu izkrāpšanu, 6% - ar noziedzīgiem nodarījumiem pret uzņēmumiem, bet 7% - ar prettiesisku datu izmantošanu.
Ķuzis norādīja, ka tieši personīgo datu prettiesiska izmantošana ir "nākotnes nafta". "Šodien Latvijā internetu izmanto 78% iedzīvotāju, un arī noziedzība soļo iekšā šajā vidē. Izmantojot personas datus, no cilvēkiem var iegūt finanšu līdzekļus, izkrāpt, izspiest un šantažēt. Liela daļa sabiedrības nesaprot, ka visa apiešanās ar fotogrāfijām un datu publiskošanu, ka tas viss aiz sevis nes ļoti lielus riskus," sacīja policijas priekšnieks.
Piziča uzskata, ka viens no drošākajiem veidiem, kā izvairīties no liktenīgām kļūdām vai pat krāpniecības, ir konsultēšanās ar notāru un papīra veida dokumentu aizstāšana ar elektroniskajiem, jo tas mazinot viltošanas risku.
Viņa stāstīja, ka šogad darboties sāks portāls "www.latvijasnotars.lv", ar kura starpniecību iedzīvotājiem būs iespēja virtuāli pieteikties pie notāra uz vizīti. Vēlāk tiek plānots, ka notariālās darbības varēs veikt arī ar "Skype" vai citu programmu starpniecību.
Lai veicinātu sabiedrības izpratni par to, kā sevi pasargāt no krāpniekiem un kā nekļūt par upuri iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, šodien un rīt LZNP visā Latvijā rīko Notāru dienas, kuru laikā ikviens iedzīvotājs 30 Latvijas pilsētās 106 notāru birojos klātienē var saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas.
Uz sarakstu
